Jauni cilvēki stāsta par to, kas šajā pandēmijas laikā zaudēts un iegūts
Mārcis Kalniņš, tūrisma aģentūras Baltic GSA vadītājs
Tūrisma industrijai gads sākās cerīgi. Kamēr Ķīnā plosījās vīruss, pie mums cilvēki pirka ceļojumus kā traki. Janvāris un februāris bija labāki mēneši nekā parasti. Kāpēc? To man grūti komentēt. Pieļauju, ka mēs Latvijā un Baltijā bijām kļuvuši turīgāki un varējām to atļauties.
Pirmie trauksmes zvani man ieskanējās, kad vīruss parādījās Eiropā. Taču arī tas sākumā tirgū neko nemainīja. Latvijā cilvēki pirka ceļojumus līdz pašam pēdējam brīdim. Faktiski līdz dienai, kad valstī ieviesa ārkārtas stāvokli. Tas sakrita ar robežu slēgšanu visā Eiropā, kas ar dažu dienu starpību notika gandrīz vienlaikus. Tad vienā dienā apstājās pilnīgi viss. Es sakravāju mantas un aizbraucu dzīvot uz laukiem.
Tūrisma industrijā esmu kopš skolas sola, jo uzņēmums sākotnēji piederēja manai mammai un es viņai palīdzēju ģimenes biznesā. Nopietni sāku darboties no 18 gadu vecuma, tūlīt pēc skolas beigšanas. Sākumā turpat ģimenes uzņēmumā, tad pārgāju citur. Ieguvu pieredzi. Atnācu atpakaļ un ar laiku mūsu ģimenes uzņēmumā kļuvu par priekšnieku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.