Sveicieni un apsveikums Latvijas neatkarības svinībās!
Ļaujiet mums pašiem sev uzdot vienkāršu jautājumu: vai neatkarības kustības celmlaužu gaidas tika piepildītas? Vērojot no attāluma, atbilde lielās līnijās šķiet pozitīva.
Jūs pārliecinoši esat nostiprinājuši savas demokrātiskās institūcijas. Esat integrējuši savu ekonomiku Eiropas Savienības iekšējā tirgū – lielākajā pasaules brīvās tirdzniecības zonā – un starptautiskās komercijas sistēmā. Tikpat svarīgi – esat ieguvuši “apdrošināšanas polisi” pret iespējamu turpmāku agresiju, iestājoties gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Tie ir nozīmīgi sasniegumi.
Bet šī brīža notikumi mums liek saprast, ka dzīvojam laikā, kuram līdz šim nav bijis precedenta. Civilizācijas radītas klimata pārmaiņas draud sabojāt dzīves apstākļus uz mūsu planētas. Un vēl kāds neredzams ienaidnieks apdraud visu mūsu dzīves un sabiedrības veselību. Vai politiskā vadība jebkad ir bijusi pakļauta lielākiem pārbaudījumiem?
Savos kaimiņos turklāt izjūtat revanšistu impērijas draudus. Diemžēl tās daļēji ir arī sekas Rietumu vadību nespējai izmantot Padomju Savienības sabrukuma piedāvātās iespējas masveidā atbalstīt demokrātiskos spēkus Krievijas iekšienē; ļaut Krievijas augsnē iestādīt demokrātijas un likuma varas sēklu. Tāpēc Krievija skatās savas imperiālās pagātnes virzienā, atkal pretendējot uz “ietekmes sfēru” “tuvajās ārzemēs”.
Vienlaicīgi Rietumu demokrātiju transatlantisko drošības sistēmu, vismaz uz kādu laiku, traucē pašreizējā Baltā nama iemītnieka “bufonāde”.
Un, diemžēl mums ir jāatzīst, ka arī Eiropas Savienība nav izpildījusi mūsu cerības – ir liecības par neefektīvu reakciju uz starptautisko finanšu krīzi, nav efektīvas atbildes patvēruma meklētāju problēmai. Es pievienotu vēl trešo: novārtā atstāta kopējas aizsardzības un drošības politikas veidošana visai Eiropas Savienībai – gadījumam, ja Amerika atstās novārtā Eiropu.
Ar to visu ir gana, lai pateiktu, ka jūs gaida daudz un lieli izaicinājumi.
Bet – jūs jau esat piedzīvojuši šādus vēsturiskus eksāmenus. Un, visticamāk, vēl nekad iepriekš neesat bijuši tik stipri kā šobrīd, lai efektīvi stātos pretī šiem izaicinājumiem. Jūs neesat vieni, kādi bijāt kritiskajā laikā, 1939. un 1940.gadā. Jums un jūsu kaimiņiem ir sava vieta lēmējvarā, tādējādi varat ietekmēt kolektīvo politiku. Arī Ziemeļvalstu un Baltijas reģionālā sadarbība sniedz visus iespējamos humānos un fiziskos resursus labklājības nodrošināšanai turpmākajos gados.
Šo vēstījumu noslēdzot, vēlreiz atkārtoti sveicināšu Rīgu no Reikjavīkas jūsu neatkarības svētkos. Zem mazo tautu solidaritātes karoga mēs būsim stipri!
*Jons Baldvins Hannibalsons (Jón Baldvin Hannibalsson) bija Islandes Ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs no 1988. līdz 1995.gadam, viņa personā Islande pirmā atzina Latvijas Republikas atjaunoto neatkarību
Pagaidām nav neviena komentāra