Rakstnieks Alberts Bels (81) bija starp Augstākās Padomes deputātiem, kas pirms 30 gadiem nobalsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju, bet tagad viņu uztrauc smadzeņu trūkums Saeimā
Diena bija silta un saulaina. Daba iedvesa dzīvību katrā zāles stiebriņā. Taču cilvēki Latvijā bija saspringti — visu dienu gaidīja Augstākās Padomes deputātu balsojumu par Neatkarības deklarāciju. Vai pietiks balsu? Neaprakstāmas gaviles 1990. gada 4. maija pēcpusdienā saviļņoja Vecrīgu, kad paziņoja balsojuma rezultātu — 138 balsis par. Pieņemts! Viena no tām piederēja rakstniekam Albertam Belam (81), spurainam, padomju varai netīkamam patiesības teicējam.
Bela dzīvē ir vēl viens nenovērtējama goda pilns brīdis — kopā ar sirmo aktieri Ēvaldu Valteru 1988. gada 11. novembrī viņam uzticēja pirmoreiz pacelt Latvijas valsts karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī.
«Baigi ellīgs latviešu stāstnieks» — tā rakstnieku savulaik nodēvējusi jauno literātu konsultante dzejniece Mirdza Ķempe, un no šo vārdu pirmajiem burtiem radies Jāņa Cīruļa literārais pseidonīms Bels. Padomju laikā viņš izjutis gandrīz pilnu varas represiju spektru — 1967. gadā uzrakstītajā romānā Bezmiegs viņš kritizēja padomju iekārtu un tika ierosināta krimināllieta. Cenzēto romānu publicēja tikai pēc 20 gadiem. 1968. gadā Bels krita kompartijas ideologu nežēlastībā, jo Latvijas rakstnieku sapulcē atļāvās atklāti protestēt pret cenzūru.
Ellīgs rakstnieks var šķist arī tagad, jo nav mainījis savus uzskatus līdzi vējiem, kas 30 gadu laikā kopš 1990. gada 4. maija šalkojuši pāri Latvijai. Viņa ticība nacionālajai valstij, latviešu tautai un valodai ir nemainīgi stingra. Sarunai tiekamies netālu no rakstnieka dzīvesvietas Āgenskalnā pie Māras dīķa. Svelošais ziemeļvējš uzkarsē rakstnieku, kad runājam par mūsdienu Latvijas politiku — viņš tai uzmanīgi seko līdzi. Par galvenajiem trūkumiem rakstnieks nosauc administratīvi teritoriālās reformas un «ākstīšanos ar jaunu partiju dibināšanu», kā arī deputātu slikto izglītību. Tiem, kuri sēž Saeimā un tikai spiež balsojuma pogas, Belam ir krāšņs apzīmējums — lupatu maisu politika.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.