Sajūtu sablīvējumi

Andris Breže. Foto — Reinis Hofmanis
Pauls Raudseps
Print Friendly, PDF & Email

Mākslinieks Andris Breže stāsta par ripzāģiem, dzeju un kāpēc viņš strādāja par lauku skolotāju

Andris Breže nav mākslinieks, kas mēdz nodarboties ar pašreklāmu, taču pēdējos gandrīz 40 gadus Latvijas laikmetīgās mākslas vide nav iedomājama bez viņa klātbūtnes. Kopā ar Andru Neiburgu un Valdi Ošiņu viņš veidojis instalāciju Brauciens zaļumos pussabrucis moskvičs, kuram motora vietā aug zāle — nu jau par leģendu kļuvušajā 1984. gada izstādē Daba. Vide. Cilvēks. Breže veidoja agresīvi ekspresionistiskos vākus žurnālam Avots, kad šis intelektuālo tabu graujošais izdevums 1987. gadā sāka iznākt. Brežes 1988. gada instalācija Zemes saimnieki groteski hipertrofēti tēviņi, kas kašā zemi ar dienas gaismām — ieņem centrālo vietu Nacionālā mākslas muzeja laikmetīgās mākslas zālē. Kopš neatkarības atgūšanas viņa lakoniski trāpīgie, perfekti nostrādātie darbi vienmēr piesaistījuši uzmanību, un 2013. gadā Andra Brežes Miera balodis bija starp Purvīša balvas finālistiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu