Lai arī Covid-19 krīzes mazināšanai valsts plāno tērēt ap diviem miljardiem eiro, liela daļa uzņēmēju nekvalificējas ne dīkstāves pabalstu, ne Altum aizdevumu programmas prasībām. Cik efektīvi ir valsts piedāvātie atbalsta mehānismi?
Koronavīrusa epidēmijas krīze Līgu (vārds mainīts) pārsteidza nesagatavotu. Iespējas nopelnīt strauji izsīka ap-stākļos, kad uzkrājumu nekad nav bijis. Gadiem dzīvojusi «uz bankrota robežas». Šķīrusies, viena pati audzina divus bērnus, vienam no viņiem vajadzīga īpaša aprūpe. Šī iemesla pēc Līga nevar strādāt algotu darbu pilnu darbadienu. Piepelnījusies kā pašnodarbinātā un no autoratlīdzībām. Darbojusies reklāmas jomā, lasījusi lekcijas nelielām grupām. Varējusi nopelnīt ap tūkstoti, labos mēnešos — pusotru. Ar nodokļu nomaksu bijis kā bijis. «Ja tev ir iespēja tos nemaksāt, tad, protams, tu nemaksā,» saka Līga. Viņas ieskatā par šo situāciju atbildīga ir arī valsts, uzturot dažādos nodokļu režīmus. «Tā ir ilūzija, ka visi ir kaut kādi baigie biznesmeņi. Visi ir pašnodarbinātie, jo ir kaut kādā veidā spiesti būt pašnodarbinātie.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.