No SAF Tehnika līdz Coca-Cola: kā vīruss grauj vietējās un pasaules biržas • IR.lv

No SAF Tehnika līdz Coca-Cola: kā vīruss grauj vietējās un pasaules biržas

Piektdiena, 20. marts, bija pēdējā diena, kad brokeriem bija atļauts strādāt Ņujorkas biržas NYSE tirdzniecības zālē. Lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos, nākamajā nedēļā akciju tirgošana notika tikai elektroniski. Foto — Scanpix
Sergejs Pavlovs

Paradokss vērtspapīru tirgū: tikai mēneša laikā par 37% nokritusi SAF Tehnika akciju vērtība, lai gan šo uzņēmumu nav tieši skārusi Covid-19 pandēmija, un apmēram tikpat liels ir kritums arī igauņu Tallink, kas cietis pavisam konkrēti, slēdzot savus reisus. Kāpēc tā, un vai tagad nav īstais brīdis investēt biržas uzņēmumos?

Paskaties uz igauņu Coop Pank akcijām — visa pasaule grūst kopā, bet šiem miera osta! Tā kāds pazīstams finansists man smejoties sacīja vēl 10. martā.

Todien Coop akcijas, kuru kotēšana biržā sākās tikai pērnā gada decembrī, tika aktīvi tirgotas par 1,07 eiro — cena nokritusies tikai par 11% kopš februārī sasniegtā 1,21 eiro pīķa. Salīdzinājumam: zviedru SEB akcijas tobrīd bija zaudējušas jau 23% no maksimālās vērtības, Swedbank — 19%. Eiropas biržas indekss Stoxx 600, kas apvieno 600 lielākās kompānijas, saruka par 23%.

Turklāt novembrī, kad nelielā Coop Pank savas akcijas investoriem piedāvāja par 1,15 eiro, visi pircēji plānoja no šī darījuma, protams, nopelnīt. Taču martā izrādījās, ka daudzi būtu priecīgi atbrīvoties no šīm akcijām kaut vai ar minimāliem zaudējumiem, jo ASV un Eiropas biržās kritums bija vēl daudz lielāks. Protams, banku akcijas, kas atspoguļo kopējo ekonomisko situāciju, nevar būt nekāda miera osta. Tāpēc šajā gadījumā runa ir par konkrētā tirgus specifiku: šīs akcijas pamatā pērk nevis fondi un profesionāli spekulanti, bet parastie iedzīvotāji, kuriem ir ļoti grūti pieņemt situāciju, ka vērtspapīri jāpārdod ar zaudējumiem. Tieši tāpēc Baltijas vērtspapīru tirgi nereti uz globālo biržu kritumiem reaģē ar novēlošanos, un vismaz sākotnēji kritums nav tik liels.

Taču pēc tam tomēr pieaug. Lūk, kāda bija situācija jau nedēļu vēlāk, 18. martā. Coop akcijas maksāja vairs tikai 94 centus (22% kritums no pīķa cenas). Indekss OMX Baltic Benchmark, kas apvieno pašas likvīdākās Baltijas biržas kompānijas, zaudēja 29% no februārī sasniegtās augstākās vērtības. Tikpat liels tobrīd bija pasaules vadošās ekonomikas biržas indeksa — amerikāņu S & P 500 — kritums. Eiropas Stoxx 600 — mīnus 36%. Vācu DAX — mīnus 39%. Un šie rādītāji ir «vidējā temperatūra slimnīcā», jo vīrusa krīzē visvairāk cietušajās nozarēs zaudējumi bija vēl lielāki. Piemēram?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu