Ilo Ilo
Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca sadzīvi definē kā «dzīvošanu kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu». Pašreizējos — izolācijas — apstākļos šis jēdziens iegūst jaunu svaru, gan izceļot katru attiecību negludumu, gan — tieši otrādi — liekot ar skaidru skatu novērtēt labo.
Cilvēku attiecības kinomākslā ir dāsni pētīts motīvs un bieži kalpo par pamatu konflikta dramaturģijai. Lūk, piecas lieliskas drāmas, kuru stāstā kāds satricinošs notikums vai apstākļu kopums sarežģī dzīvi, padara sadzīvi neiespējamu vai — tieši pretēji — palīdz saskatīt tās vērtību.
Ilo Ilo (2013)
Smalkā attiecību portretējuma dēļ singapūriešu režisora Entonija Čena debijas filma ir viens no labākajiem pēdējās desmitgades Āzijas kinodarbiem. 90. gadu beigas, ekonomiskā krīze, kādā vidusšķiras ģimenē, lai pieskatītu desmit gadus veco dēlu, sāk strādāt filipīniešu aukle. Būdama ekonomiskā migrante, aukle Terija atrodas sociālās hierarhijas apakšā, un desmit gadus vecais puika to nesaudzīgi izmanto. Terijas attiecības ar darba devēju ģimeni iezīmē akūtu sociālo problemātiku — vecāku nodarbinātība bieži vien liek atstāt novārtā bērnus.
Mubi.com
