Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pašlaik ir gandrīz vai nekorekti izteikt domas par ko citu, kā vīrusa Covid-19 pandēmiju, tomēr 1. aprīlis tuvojas un līdz ar to arī jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība. Uzreiz vēlos teikt, ka demokrātiskā diskusiju vidē ir jāspēj uzklausīt dažādus viedokļus, atšķirīgi domājošos a priori neuzskatot par muļķiem vai kaut kādu apšaubāmu biznesa interešu lobētājiem. Turklāt “atšķirīgi domājošie” ne vienmēr ir pret paredzētām izmaiņām.
Iepazīstoties ar to, kas ir izskanējis informācijas līdzekļos šajā kontekstā, nepiesaukšu e-veselību – par konstatētām problēmām jau ir izteikušies un lai izsakās tie speciālisti, kuri diendienā ar to saskaras. Bet kas tad satrauc mani gan kā farmaceiti ar pietiekami lielu pieredzi šajā jomā, gan arī kā cilvēku, kurai ir tuvinieki un draugi, kuri lieto medikamentus? Tā noteikti nav prasība zāļu receptēs rakstīt zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN), kas ir visnotaļ atbalstāmi un loģiski. Ārstniecības iestādē, kurā strādāju, tā bija tieši mana iniciatīva vairāk nekā pirms divpadsmit gadiem ieviest zāļu starptautisko nosaukumu lietošanu.
