Vācu literatūra pēc 1989. gada

Brandenburgas vārti Berlīnē vairākas desmitgades bija sadalītās Vācijas simbols. «Pēc mūra» vācu literatūrā parādījās centieni atainot atšķirīgo Rietumu un Austrumu uztverē

Brandenburgas vārti Berlīnē vairākas desmitgades bija sadalītās Vācijas simbols. «Pēc mūra» vācu literatūrā parādījās centieni atainot atšķirīgo Rietumu un Austrumu uztverē

Rietumu un Austrumu sadursme Vācijā pēc 1989. gada noveda pie vēsturē vēl nepiedzīvotas notikumu attīstības: vienā un tajā pašā valstī pārklājās divi atšķirīgi laiki, un radās jauna vēstures apziņa. Piepeši izrādījās, ka arī tagadne vulkāniski mutuļo un ir visos virzienos atvērta.

Austrumu pieredze pamazām ielauzās Rietumos, kur, piemēram, Volfgangam Hilbigam (Wolfgang Hilbig) līdzīgs autors nemaz nebūtu iedomājams. Hilbigs dzīvoja distancēti no literārās dzīves, ikdienā strādāja Saksijas atklātā tipa ogļu raktuvēs un savos prozas darbos aprakstīja liesmojošas ainas, kam bija raksturīgs simbolisms un drūma romantika. Tie nepārprotami bija laikmetīgi teksti arī bez skaidras sasaistes ar realitāti. Grāmatā Vecā  kautuve (Alte Abdeckerei, 1991) visa satrunējusī un pašos pamatos sagrautā dzīve Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR) atspoguļota ekspresīvās, apokaliptiskās vīzijās. 

Jaunākajā žurnālā

Sekot redzēšanai

«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.
  • Proza
  • 27.08.2026.

Zemes sievietes dziesma

Ilustrācija — Asnāte Heliodora Valbaka
  • Proza
  • 27.08.2026.

Dārza rūķis

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

35 gadi

Nils Treijs (sast. un koment.). Dravnieku māju stāsti. Druvienas Drulles, Debesnieki, Tocupi un Kučuri. Druviena: Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja struktūrvienība Druvienas vecā skola-muzejs, 2025.