Brandenburgas vārti Berlīnē vairākas desmitgades bija sadalītās Vācijas simbols. «Pēc mūra» vācu literatūrā parādījās centieni atainot atšķirīgo Rietumu un Austrumu uztverē
Rietumu un Austrumu sadursme Vācijā pēc 1989. gada noveda pie vēsturē vēl nepiedzīvotas notikumu attīstības: vienā un tajā pašā valstī pārklājās divi atšķirīgi laiki, un radās jauna vēstures apziņa. Piepeši izrādījās, ka arī tagadne vulkāniski mutuļo un ir visos virzienos atvērta.
Austrumu pieredze pamazām ielauzās Rietumos, kur, piemēram, Volfgangam Hilbigam (Wolfgang Hilbig) līdzīgs autors nemaz nebūtu iedomājams. Hilbigs dzīvoja distancēti no literārās dzīves, ikdienā strādāja Saksijas atklātā tipa ogļu raktuvēs un savos prozas darbos aprakstīja liesmojošas ainas, kam bija raksturīgs simbolisms un drūma romantika. Tie nepārprotami bija laikmetīgi teksti arī bez skaidras sasaistes ar realitāti. Grāmatā Vecā kautuve (Alte Abdeckerei, 1991) visa satrunējusī un pašos pamatos sagrautā dzīve Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR) atspoguļota ekspresīvās, apokaliptiskās vīzijās.
