Gleznošanas stundas tautas augstskolā Dānijā motivēja Ēriku Apaļo pieteikties studijām prestižajā Hamburgas Mākslas akadēmijā. Pagājušonedēļ Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklātā izstāde Ģimene rezumē viņa līdz šim paveikto
Rokraksts, kādu mūsdienās grūti iegūt. Darbi, kas spēj formulēt vārdos neizsakāmo — starptautiski atzītā kuratore Katerina Gregosa pirms Ērika Apaļā (38) izstādes atklāšanas neskopojas ar komplimentiem. Viņa ievērojusi Apaļā mākslu, kad 2018. gadā veidoja pirmo Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli (RIBOCA). Gregosa ir izpildījusi solījumu — sekot saviem favorītiem latviešu mākslā, Ģimene ir viņas kūrēta izstāde. Tai ir piecas daļas, katrai sava tematika un izpildījums.
Privātā sarunā kuratore atzīmē, ka viņu visvairāk aizkustina mākslinieka agrīnie darbi, naivisma manierē veidotās ainiņas. Piemēram, mirdzoši balta zoss pūpolzaru, bet vabūt cīruļputeņa tunelī, kas eksponēta izstādes pirmajā daļā Prelūdija. Turpinājumā aplūkojama «viesmākslinieces» Vijas Celmiņas glezna ar zvaigžņotām debesīm, bet tai apkārt Apaļā audeklos — atsevišķu spīdekļu pietuvinājums, izplatījumā izkaisīti burti un priekšmeti.
Līdzīga stilistika arī nākamajā izstādes daļā Tukums—Tomska, tomēr vēstījums cits: šo sēriju rosinājuši mākslinieka vecmāmiņas Silvijas Roziņas stāsti par deportācijām uz Sibīriju.
Nobeigumā — atkal balts putns, gulbis no gaismas kastē eksponētās franču dzejnieka Stefana Malarmē poēmas, saplūst ar tēlu, kas cenšas izlauzties cauri ledum Apaļā veidotajā video.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.