No kreisās: Toma Riplija lomā Gints Grāvelis, Mārdža Šervuda — Inga Alsiņa-Lasmane un Ričards Grīnlīfs — Andris Bulis. Foto — Mārtiņš Vilkārsis
Kāpēc nogalināt draugu? Dailes teātra izrāde Talantīgais misters Riplijs uz šo jautājumu neatbild
Sižetu virspusēji droši vien zina daudzi režisores Lauras Grozas-Ķiberes izrādes skatītāji. Pieticīgos sociālos apstākļos eksistējošā Toma Riplija ceļi krustojas ar zelta jaunatnes pārstāvi Ričardu Grīnlīfu, un šīs tikšanās sekas izvēršas traģiskas. Toms Ričardu nogalina, pieņem viņa identitāti un sāk dzīvot dzīvi, kura citādi viņam nebūtu pieejama. Taču Riplijs jūt, ka viņam tā pienākas, jo, galu galā, viņš māk to darīt talantīgāk nekā citi. It kā vienkārši. Bet, kā pierāda Dailes teātra jauniestudējums, velns slēpjas «sīkajā drukā».
Arī manas zināšanas par šo materiālu pirms izrādes bija apmēram šādas — nebiju lasījusi ne Patrīcijas Haismitas romānu, ne redzējusi filmas (1960. gada Karstajā saulē Ripliju spēlē Alēns Delons, 1999. gada versijā — Mets Deimons), par Filisas Nādžas lugu pat nerunājot. Taču zināšanas par «Riplija kanonu» šoreiz labi palīdz ieraudzīt iestudējuma klupšanas akmeņus. Jo galvenais iemesls, kāpēc ar skubu metos iepazīties ar citām Riplija versijām, bija fakts, ka izrādē nav saprotams pats stāsts. Savukārt romāna, filmu un lugas atbildes uz jautājumu, kāpēc Riplijs gatavs nogalināt, ir ļoti atšķirīgas.
