Visas meitenes dalās divas grupās: tās, kuras ienīst Valentīna dienu, un tās, kurām ir draugs.
«Hallo! Vai tas esi tu, dārgais?»
«Jā, es. Bet kas zvana?»
Sieva vīram: «Dārgais, vai tu mani mīli?»
«Jā, ļoti, ļoti! Tevis dēļ esmu gatavs kalnus gāzt un no debesīm zvaigzni nonest!»
«Bet vai atkritumus iznesīsi?»
«Nē, tikai ne to!»
Visām kontaktpersonām savā tālrunī pievienoju savu ģīmetni. Tagad man vienmēr zvana tikai patīkami cilvēki.
«Uzmini mīklu! Tas ir kaut kas neredzams, virmo gaisā un dara mūs laimīgus.»
«Mīlestība?»
«Nē, bezmaksas Wi-Fi!»
Ceturtajā dienā pēc sievas došanās komandējumā es pagatavoju jaunu ēdienu — samaisīju trīs dažādu zīmolu pelmeņus.
Piezvanīju draugam un pajautāju, ar ko viņš šobrīd nodarbojas. Atbildēja, ka veic keramikas un alumīnija akvatermisko apstrādi ierobežotos apstākļos. Iespaidīgi! Kad pajautāju, lai paskaidro sīkāk, izrādījās, ka viņš vienkārši mazgā traukus sievas uzraudzībā.