Latvijas armijas karavīri Daugavmalas pozīcijās. Foto — Jānis Rieksts, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums
Latvijas Neatkarības kara notikumos 1919. gadā saskatāmas zīmīgas sakritības
Cīņas un uzvara pār Pāvela Bermonta komandēto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju 1919. gada oktobrī—novembrī bija asiņainākās Latvijas Neatkarības karā (1918—1920). Šajās kaujās Latvijas armija zaudēja aptuveni 2000 vīru.
Vienlaikus tā ir arī mūsu armijas lielākā uzvara tās pastāvēšanas vēsturē. Šīm kaujām ir milzīga simboliska vērtība, iekrāsojot aizsalušās Daugavas abus krastus asinssārtos toņos. Tās tikušas aprakstītas, apdzejotas un iemūžinātas kinolentēs. Ar tām joprojām saistās daudz nezināmā; daudzi jautājumi par šo kauju norisi palikuši bez atbildes un varbūt nekad līdz galam netiks atbildēti (piemēram, kāda bija Bermonta motivācija uzbrukt Rīgai; kāpēc viņa armija pēc pirmajām sekmēm apstājās Daugavmalā u. c.).
