Sākot filmēt Kamēr… ceļu uz starptautisko koru konkursu Tolosā, Emīls Alps (20) vēl nedomāja, vai viņa kadrus kāds vērtēs. Pašam par pārsteigumu, viņa bezbudžeta pilnmetrāžas filma Koris. Diriģents. Kamēr tikko kļuvusi par Lielā Kristapa laureāti
Beidzot pa ilgiem laikiem esmu gulējis vairāk nekā piecas stundas — Emīls sāk sarunu, ievedot mani gaumīgi iekārtotā dzīvoklītī, ko viņš ar draudzeni Lauru kopš septembra īrē Bruņinieku ielā. Sienas rotā pastkartītes ar asprātīgiem uzrakstiem, uz palodzes plašu atskaņotājs, bet vannasistabā ir viņu mākslas galerija. Tur novietota glezna, ko Laura atradusi uz ielas, pārbraucot tai pāri ar velosipēdu.
Abi ir aizņemti studenti, kas atvadās ap astoņiem no rīta un mājās atgriežas pēc desmitiem vakarā. Brīvos rītus viņi atzīmē ar pankūkām — Emīls atzīstas, ka nemāk izcept neko tā, lai tas turētos kopā, tāpēc pie plīts rosās Laura.
Emīls izstaro tādu mieru un nosvērtību, ka grūti noticēt viņa skrējienam. Papildus šogad sāktajām kinorežijas studijām Latvijas Kultūras akadēmijā puisis strādā par videomākslinieku Leļļu teātrī, iesaistās dažādos projektus, dzied korī Kamēr…, turklāt veselu gadu ir strādājis pie savas filmas. Nu Emīla Alpa pilnmetrāžas dokumentālā filma Koris. Diriģents. Kamēr ieguvusi Lielā Kristapa balvu kā labākā debijas filma. Kristaps stāv plauktā līdzās dažādiem nieciņiem un virtuves piederumiem — šķiet, ka jaunais režisors nemitīgajā skrējienā vēl nav paspējis apstāties un apjaust, kas ir noticis.
Korists ar kameru
Naktī pēc Lielā Kristapa balvu pasniegšanas Emīla telefons pārplūda ar neskaitāmām apsveikuma ziņām. Vēlāk kora mēģinājumā biedri viņu sagaidīja ar ovācijām trīs minūšu garumā. Tomēr, runājot par to, pats Emīls atzīst — viņam šķiet, ka tiek atstāstīti kāda cita panākumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.