fbpx

Pasaules ekonomika dzesē ne tikai ražošanu, bet arī inflāciju

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Gada inflācija pēdējo divu mēnešu laikā ir krasi samazinājusies. Vēl augustā tā bija 3,2%, turklāt tad izpalika sezonai raksturīgais cenu kritums pret jūliju, kas bija viegli biedējoši, jo iepriekš ko tādu pieredzējām nekustamo īpašumu burbuļa laikā. Tieši 3,2% gada inflācija bija arī pērn oktobrī, bet šogad aprīlī tā sasniedza pat 3,4%.

Turpretim oktobrī gada inflācija vairs bija tikai 2,3%, ko lielā mērā noteikusi situācija pasaules tirgos. Salīdzinājumā ar septembri cenas kļuva par 0,4% augstākas. Citus gadus šajā laikā patērētājiem mēdz klāties krietni plānāk.

Preču un pakalpojumu inflācijas attiecība šādā situācijā ir likumsakarīga, oktobrī tā bija 1,9% un 3,0%. Vēl augustā preču inflācija bija lielāka nekā pakalpojumu. Pēdējā jau vairākus gadus apbrīnojami noturīgi šūpojas ap 3% atzīmi, atspoguļojot algu pieaugumu. Tieši 3% pakalpojumu inflācija bija arī pirms gada.

Importa, kā importu aizstājošo produktu cenu “savaldību” raksturo nepārtikas preču cenu inflācijas samazināšanās gada laikā no 4,2% līdz 1,0%. Pretēji virzījušās pārtikas dārdzības izmaiņas, kas gada laikā no 1,0% līdz 2,6%. Gandrīz par desmito daļu dārgāka nekā pirms gada ir maize. Kaut ko tādu varēja sagaidīt, nozare jau ilgstoši apzinājās, ka cena iepriekš bija ilgtnespējīgi zema, neļaujot uzņēmumiem normāli attīstīties. Savukārt tāds pārsvarā importēts produkts kā brokastu pārslas kļuvis lētāks. Diemžēl ne visa ārējo tirgu ietekme ir inflāciju mazinoša. Par 10,4% augusi cūkgaļas cena, kas ir Ķīnā notiekošās epidēmijas atbalss.

Meža nozares produktu cenu kritums kopumā ir nepatīkams Latvijas ekonomikai. Taču no tā izriet arī laba ziņa, pēc ilgstoša un spēcīga kāpuma sākušas samazināties cietā kurināmā — malkas un granulu cenas. Pēdējā gada laikā inflāciju nav nozīmīgi ietekmējušas centralizēti ražotā siltuma cenas, to inflācija svārstījusies no -2,9% līdz +4,4%.

Pasaules tirgu inflāciju dzesinošo ietekmi atspoguļo izejvielu cenu indeksi. Bloomberg izejvielu indekss eiro izteiksmē pirmajos 10 mēnešos vidēji bija par 3,2% procentiem zemāks nekā pērn šajā laikā. Tai skaitā industriālo metālu indekss šogad bijis par 2,7%, bet lauksaimniecības produktu indekss par 8,1% zemāks. Brent naftas cena 10 mēnešos eiro bija par 7,8% zemāka nekā pirms gada, bet benzīna – par 6,2% zemākas. Latvijā oktobrī degvielas cenas bija par 4,4% zemākas nekā pirms gada. Tirgu ietekmi slāpē fiksētais akcīzes lielums. Turpretim pirms gada degvielas cenu inflācija bija 17,6%.

Pēdējo pāris nedēļu laikā redzamas ne pilnīgi pārliecinošas, bet diezgan ticamas pazīmes, ka pasaules ekonomikas biznesa cikls varētu iziet no lejupejošās trajektorijas, kādā tas bijis gandrīz pēdējos divus gadus.

Izaugsme un tās perspektīvas kopš 2018. gada sākuma gandrīz nepārtraukti pasliktinājās, jo īpaši eirozonā. Taču pat, ja izaugsme mēnešu un ceturkšņu griezumā tiešām sāks uzlaboties, IKP pieaugums gada izteiksmē vēl turpinās samazināties. Paies ilgāks laiks, pirms redzēsim augšupvērstu ietekmi uz cenām. Pasaules ekonomika ir kā garš vilciena sastāvs. Izskatās, ka lokomotīve jeb noskaņojuma rādītāji ir jau iebraukuši pagriezienā, vilciena vidusposmam jeb “cietajiem” ražošanas un patēriņa datiem līdz tam vēl tālu, bet patēriņa cenu dinamika ir ekonomisko procesu “aste”.

Lai arī starptautiskās institūcijas un valdība prognozē, ka nākamgad izaugsme paātrināsies, Latvijas ekonomikai atsevišķu nozaru nepatīkamas dinamikas dēļ tomēr varētu notikt pretējais. Ir ļoti ticami, ka nākamgad algu pieaugums bremzēsies, tāpēc inflāciju atmaidzinoša visdrīzāk būs gan ārējo tirgu ietekme, gan iekšējo izmaksu spirāļu lēzenums.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu