Ķīniešu dzejnieks un literatūrkritiķis Liu Huižu. Foto — Gints Ivuškāns
Ķīniešu valodā un latviski — Māras Zālītes bilingvālais dzejas krājums 15 dzejoļi
Latvija ir maza. Iznāk, ka pirmais latviešu dzejas krājums ķīniešu valodā tapa caur pazīšanos. Dzejniece Māra Zālīte uzrunāja draudzenes Rozes Stiebras māsasmeitu, sinoloģi Ievu Lapiņu, kura, tāpat kā dzīvesbiedrs, vācu izcelsmes Ķīnas literatūras profesors Franks Kraushārs, pēta un atdzejo klasisko Ķīnas dzeju. Latviešu dzejnieces interese bija cita — vai kāds no akadēmiskā pāra varētu pārcelt ķīniešu valodā saujiņu viņas dzejoļu, ko ņemt līdzi uz kultūras apmaiņas pasākumu Ķīnā?
Dzeju pārtulkot — tā ir valodas augstākā pilotāža. Franks Kraushārs iedomājies par starptautiskā pētījumā iepazīto kolēģi, atzītu ķīniešu dzejnieku un literatūrkritiķi Liu Huižu, kam savukārt ir doktora grāds ģermānistikā. Zālīte izvēlējusies 15 dzejoļus, trijotne ķērusies pie darba. Kraushārs, kura latviešu valoda ir tuva literārajai, veica tulkojumu vāciski, Huižu, kas jau vairāk nekā 30 gadus dzīvo Vācijā, to pārcēla ķīniešu valodā, bet Ieva Lapiņa kā redaktore pārskatīja gatavo tekstu.
