fbpx

Mēbeles ar stāstu

Miks Pētersons, Nordi izveidotājs. Foto — Ieva Salmane un no uzņēmuma arhīva
Anda Burve-Rozīte
Print Friendly, PDF & Email

Uzņēmējs un dizainers Miks Pētersons izveidoja mēbeļu biznesu ar skaidru apziņu, kā atšķirsies no konkurentiem Latvijā un pasaulē. To, ka tas izdevies, apliecina jau pirmais starptautiskais panākums

Kad pirms četriem gadiem Miks Pētersons radīja mēbeļu uzņēmumu Nordi, viņš šajā biznesa nišā jau bija ieguvis vērtīgus punus, darbojoties iepriekšējā uzņēmumā. Tā bija viena no veiksmes atslēgām: nenobīties no kļūdām, bet mēģināt atkal, liekot lietā iegūto pieredzi. Šoreiz izdošanās nelika ilgi gaidīt. 

Mika izpratne par labām mēbelēm stiepjas tālāk par augstskolā iegūtajām zināšanām ekonomikā un biznesa vadībā. Možais, glīti ģērbtais latvietis, savulaik absolvējis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, ir kokmateriālu speciālists. Tātad ar mēbelēm saistīts vairāk nekā divdesmit gadu. Jau 1997. gadā kā mākslas skolas students sācis praktizēt — projektējis, eksperimentējis ar dažādām iespējām. Pāris reizes arī mēģinājis «tikt no kokiem prom», bet iekšējā sajūta vilkusi atpakaļ. Drosmi dizainēt mēbeles un laist tās pārdošanā devis maģistra grāds biznesa vadībā. 

Ar kādu domu Miks Pētersons sāka veidot savu uzņēmumu? «Uzskatīju, ka produktu attīstības pamatā nav estētika, bet stāsts,» viņš paskaidro. 2015. gadā, sēžoties pie jaunā uzņēmuma biznesa plāna, tieši stāstu viņš uzskatīja par svarīgāko. «Stāstam, piemēram, par krēslu ir daudz lielāka vērtība, nekā vienkārši izdomāt un uztaisīt vēl vienu jaunu krēslu,» uzņēmējs saka, sēžot mēbeļu salonā Kate Rīgā. Šajā salonā tiek tirgotas viņa radītās mēbeles. «Līdz ar stāstu nāk unikālā mēbeles estētika. Tas ir tāpat kā ar grāmatu par Vinniju Pūku: stāsts unikāls, bet katrs, gan bērni, gan pieaugušie, tajā var izlasīt kaut ko savu.» 

Piemērs atrodas tepat līdzās: viens no populārākajiem Nordi ražojumiem — rakstāmgalds Time smilšu pulksteņa formā, divās ozola krāsās. Miks ar šo galdu vēlas likt domāt par laiku, kas pasaulē jau pavadīts, un laiku, kas katram vēl priekšā — maksimāli lietderīgi to izmantot. «Kad stāsts ir izstāstīts — produkts uzzīmēts un saražots, sākas konkurence, kurai ir daudzi un dažādi kritēriji: ražošana, pārdošanas kanāli, cenu politika, mārketings un tā tālāk.» 

Saprast, ko nedarīt

Kāda bija galvenā mācība pēc pirmā mēbeļu biznesa, kas neizdevās tik veiksmīgi? «Nenoticēšana sev līdz galam toreiz bija šķērslis,» viņš  godīgi atbild. «Un tas, ka katrai lietai, kas tika veidota, nebija sava stāsta.» Vēl toreiz nebija skaidras sapratnes, ko šajā biznesā darīt un ko nedarīt. Veidojot Nordi, tas bija viens no svarīgākajiem punktiem. Piemēram, uzņēmējs izlēma, ka produktu pārdošanā nestrādās ar tiešo pircēju. «Protams, ir klienti, kuri nāk pie mums uz biroju un pērk produkciju, — neatsakām, bet pamatā preci dodam veikaliem.» Tas nozīmē veidot ilgstošas attiecības un sadarbību. «Tas, ko mēs darām, — strādājam pie produktu attīstības.» Kopumā Nordi turas uz trīs «vaļiem». 

Pirmais ir produkti, to attīstība. Paši veido prototipus. Paši, Mika vārdiem runājot, «pazāģē un palauž», lai gūtu pārliecību, kā jaunradītā mēbele kalpos. «Viena lieta uzzīmēt uz papīra, otra — kā viss turas kopā. Ja pats esmu izgatavojis prototipu, uz ražotāja argumentu, ka kaut ko nevar, atbildu — var!»

Uzņēmumam vēl nav tik lielas kapacitātes, lai atvērtu savu salonu, jo tās ir būtiskas izmaksas. Tāpēc palikuši pie uzstādījuma, ka strādās pie produktu attīstības, bet ne pārdošanas. Arī ražošanai Nordi piesaista pakalpojuma sniedzēju. «Uz visām pusēm nevaram. Lai darītu kaut ko kvalitatīvi, ir jāfokusējas.» 

Otrs «valis» ir projektu daļa. Vienkāršoti sakot, mēbeles pēc individuāla pasūtījuma tiek saražotas nelielajā uzņēmuma darbnīcā. Šeit Nordi sadarbojas ar arhitektiem un interjera dizaineriem, kā arī projektu attīstītājiem. Piemēram, gadījumos, kad tiek tirgoti dzīvokļi ar pabeigtu iekšējo apdari daudzdzīvokļu namu projektos. «Nākam ar savu kompetenci, kā sasniegt klientu estētiskos un budžeta mērķus.» Vai Nordi visiem klientiem saka «jā, uztaisīsim»? «Tas atkarīgs no laika. Ja ir «nē», tas bieži nav tikai no mūsu puses. Varam pateikt «jā, varam to paveikt tādā un tādā laikā», bet klientam tas var arī nederēt.» 

Trešais uzņēmuma balsts ir produktu dizaina izstrādāšana citiem uzņēmumiem, kas ar savu zīmolu tos tirgo. Šos produktus izgudro un zīmē pats Miks. Vai tas nozīmē, ka Nordi var izstrādāt, piemēram, biroju galdu un krēslu dizainu? «Jā,» uzņēmējs saka, «ar galdiem būs vienkāršāk, ar krēsliem — sarežģītāk.» Izrādās, uztaisīt krēslu nav tik viegli, jāatrisina sarežģīti ergonomiski un konstruēšanas jautājumi. «Tāpēc katrs dizainers kādreiz dzīvē grib uztaisīt krēslu,» tā Miks Pētersons. 

Sākt mēbeļu biznesā

Joma, kurā darbojas Nordi, nozīmē, ka sākumā precīzi jādefinē, kurā mēbeļu biznesa segmentā darbosies. «Ja tā ir ražošana, tad nepieciešamas iekārtas, telpas. Ja tirdzniecība, tad vajag telpas — jāskatās, kurā vietā un kādas. Man bija mērķis attīstīt savus produktus ar savu zīmolu.» Tas nozīmē, ka bija nepieciešamas biroja un darbnīcas telpas, kā arī darba instrumenti, ar kuriem izstrādāt prototipus un neliela apjoma pasūtījumus. 

Kā uzņēmums izvēlas ražotājus? Atkarībā no apjoma un kvalitātes, ko Latvijas ražotāji piedāvā. «Palūgt saražot trīs krēslus būtu grūti, jo katram ražotājam ir savs minimālais slieksnis, pie kura viņi ir gatavi sadarbībai, vai arī daži krēsli izmaksās ļoti daudz,» atzīst Pētersons.

Vai Latvijā ir labi ražotāji? «Ļoti labi,» uzskata uzņēmējs. «Latvijā ar ražošanu un dizainu problēmu nav. Tas, ko mums jāmācās — pārdot. Eksporta tirgos neviens negaida: «Mēs ļoti priecājamies, Mik, ka beidzot atbrauci!» Ir jāspēj par sevi stāstīt — ar ko esi atšķirīgs, interesants.» Tikko uzņēmējs atgriezies no ASV, kur ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu piedalījies mēbeļu izstādē. «Stāstīju par uzņēmuma vērtībām, biznesa aspektiem.» Lai arī ASV tirgot Latvijas mēbeles neesot vienkārši, mūsu ražotājiem ir veiksmīga pieredze ar e-komerciju, platformām, kas ļauj tur darboties. 

Kurš pasaules reģions Pētersonam šķiet visperspektīvākais? «Uz Eiropas tirgu vien var strādāt un strādāt,» viņš attrauc. Milzīgs pluss ir tas, ka sūtīšanas un muitas izmaksas, tirgojoties Eiropas Savienības valstīs, atkrīt. «Ļoti viegli! Izdevīgi.» Par lielu vērtību uzņēmējs uzskata LIAA ārējās tirdzniecības atbalsta programmu. Tā dod iespēju vienreiz, divreiz gadā braukāt uz starptautiskajām mēbeļu izstādēm. «Kvalitatīvs stends ārpus Latvijas izmaksā dārgi, ap 15 tūkstošiem eiro. Mazam uzņēmumam, kā mēs, tā ir liela nauda, Eiropas mērogā pat skaitāmies tāds mikrouzņēmums.» 

Pirmajā darbības gadā Nordi savu kolekciju aizvedis uz bērnu mēbeļu izstādi. Pārsteiguši ar kraukļa melnu gultiņu, kas uz kopējā baltā un bēšā fona labi izcēlusies. «Pasūtījumus tad gan vēl nedabūjām, jo tev var būt labs stāsts, labs dizains, bet vēl vajag arī izstrādāt biznesa struktūru, lai veiksmīgi pārdotu.» Otrajā, trešajā darbības gadā jau sāka veidoties ārzemju salonu  pasūtījumi. Pamazām radās sadarbība. Nordi bērnu mēbeļu ekspozīcija tagad ir veikalos Šveicē, Vācijā, Grieķijā. Eksports aug? «Jā, bet ir svarīgi negrābt visu,» pārliecināti saka uzņēmējs. «Kvalitātei jābūt stabilai.» 

Svarīga sadaļa bērnu mēbeļu veidotājam ir reklamēšanās sociālajos tīklos, jo jaunie vecāki aktīvi skatās bildes. «Ja bildēs produkts izskatīsies labi, viņi to izvēlēsies — pieprasīs mēbeļu veikalam savā valstī vai pasūtīs internetā,»  tā uzņēmējs. 

Kā ražotājs izlemj, kurā nišā darbosies — budžeta klases mēbeļu, vidēji dārgo vai luksusa? «Kalkulācija pasaka priekšā,» paskaidro Pētersons. «Lai sagatavotu divus vai desmit kvalitatīvus izstrādājumus, saliec tos cenu aprēķinā, un tas automātiski produktus ierindo noteiktā cenas plauktiņā.» 

Vai Latvijas kvalitatīvo un nosacīti dārgo mēbeļu ražotāji izjūt Ikea ietekmi? Uzņēmējs atbild noliedzoši — lielais skandināvu milzis darbojas citā, budžeta klases mēbeļu nišā. Tomēr ietekmi jūtot, saistībā ar servisu, ko Ikea līdz ar saviem produktiem piedāvā — padomi un iepirkšanās mājaslapā, mēbeļu atvešana, saskrūvēšana un tamlīdzīgi. Šim servisam nu jāspēj turēt līdzi. Saskaņā ar uzņēmēja stāstīto, vislielākais izaicinājums ir vidēji dārgās mēbeles, jo daudz cilvēku, neskatoties uz vēlmēm, var atļauties tikai budžeta klases produktus. Savukārt tie, kuri ir turīgāki, kvalitatīvā vidusmēra vietā nereti izlemj par labu luksusa mēbelēm. 

Dažas no Nordi ražotajām mēbelēm

Dažas no Nordi ražotajām mēbelēm

Stabili dodas uz priekšu

Gada beigās, analizējot finanšu rādītājus, Miks Pētersons izlems, vai apgrozāmos līdzekļus vērts ieguldīt noliktavas izveidē. Uzņēmējs uzskata, ka ik pēc dažiem gadiem ir laiks kaut ko pamainīt, skatīties uz jaunām iespējām. 

«Ar pelnīšanas ātrumu mēbeļu biznesā ir tā: vari trāpīt un vari netrāpīt. Varbūt ir prātīgi paņemt vienu produktu, notestēt — aiziet vai neaiziet, un tad mēģināt nākamo. Mūsu gadījumā tā nav bijis, jo stāvam uz trīs kājām un apgrozījums ir stabils,» stāsta uzņēmējs. 

2016. gadā uzņēmums sāka cītīgi kāpināt darbības tempu un divus gadus vēlāk jau strādāja ar 160 000 eiro apgrozījumu. Lielāko daļu veido individuālie pasūtījumi. «Mērķis šim un nākamajam gadam — paaugstināt produktu pārdošanas īpatsvaru.» 

Nordi lielais biznesa mērķis? «Kļūt par atpazīstamāko dizaina zīmolu Latvijā,» atbild Miks. «Protams, mani konkurenti tūlīt smaidīs un teiks, ka viņi grib to pašu.» Nordi īpašnieks uzskata, ka Latvijā ir kādi desmit konkurenti — uzņēmumi, kuri ražo dizaina mēbeles. «Katrs esam savā nišā, un grūti salīdzināt, kas atpazīstamāks un veiksmīgāks.» 

Nordi dizaina mēbeļu radītājs uzskata — būtu labi, ja mūsu valsts nāktu pretī mazajiem uzņēmējiem, kuru bizness palīdz radīt un saglabāt amatnieciskās tradīcijas, veido identitātes daļu. «To var attiecināt gan uz amatniecību, gan ēdināšanu. Piemēram, Zviedrijā ir programma, kas dod nodokļu atlaides uzņēmumiem, kuri veicina tradīciju saglabāšanu. Tā ir garīgā vērtība, ko spēj dot šuvēji, galdnieki, kurpnieki, kuri nevar savu produktu saražot milzīgos daudzumos. Turklāt viņi ar savu darbu veicina ekoloģisko domāšanu: aicina sabiedrību nevis mest ārā un pirkt visu laiku ko jaunu, bet atjaunot, saremontēt. Manuprāt, arī Latvijā derētu apdomāt šādu virzienu.» 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu