fbpx

Vai jauni cilvēki arī nākotnē izvēlēsies atbildīgus pakalpojumus?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Evija Tambaka
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts klimata pārmaiņām, kā arī meklētas atbildes uz jautājumu – “ko es varu darīt, lai pēc iespējas mazāk kaitētu dabai”. Nu jau izskanējušajā ANO Klimata samitā valstu līderi tikās, lai vienotos par kopēju rīcības plānu globālās sasilšanas samazināšanā, taču jāsaprot, ka viss sākas ar mūsu pašu mazajām ikdienas izvēlēm.

Mūsdienās patērētāja vēlmes un vajadzības lielā mērā nosaka to, kādas preces un pakalpojumus piedāvā ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, palielinoties veģetāriešu un vegānu skaitam, pārtikas industrija piemērojas, un Latvijā veikalu plauktos pašlaik var atrast visdažādākos produktus, par kādiem pirms gadiem divdesmit bija grūti iedomāties. Arī pircēju pieprasījums pēc apģērba, ko pēc lietošanas beigām var pārstrādāt vai tas ir ražots no pārstrādātiem materiāliem, rada attiecīgu piedāvājumu.

Turklāt pieprasījums rada piedāvājumu arī finanšu sektorā. Nīderlandē veikts pētījums[1] par to, vai cilvēki vēlas savu pensijas uzkrājumu ieguldīt ilgtspējīgi, apliecina, ka arvien pieaug to cilvēku īpatsvars, kam finansiālā atdeve vairs nav vienīgais un galvenais kritērijs. Pētījuma rezultāti liecina, ka 68 procenti no aptaujātajiem atbalsta ilgtspējas izvērtējumu paplašināšanu pensijas uzkrājumam neatkarīgi no tā, vai viņi uzskata, ka tad būs lielāks vai mazāks finansiālais ieguvums. Tāpat šis pētījums parāda – jo jaunāks ir cilvēks, jo atbalstošāka būs izvēle par ilgtspējīgām investīcijām. Katri desmit cilvēka vecuma gadi par 17 procentiem samazina iespējamību, ka viņš atbildēs apstiprinoši.

To var attiecināt arī uz Latviju, un šī tendence atspoguļojas bankas “Citadele” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” un pētījumu centra “Norstat Latvija” šā gada maijā veiktajā pētījumā.

Gados jauniem cilvēkiem ilgtspējas jautājumi ir svarīgāki. Jauniešu vidū 24 procentiem vides politikas esamība ir svarīgs faktors, lai ieguldītu uzņēmumā, kamēr kopumā tas ir svarīgi tikai 14 procentiem cilvēku.

Arī Latvijas finanšu produktu pieprasījumā redzam, ka patērētāji arvien vairāk uzmanību pievērš ilgtspējas faktoriem. Piemēram, pensiju pārvaldītājs “CBL Asset Management” šā gada pavasarī kā pirmie Latvijā izveidoja 2. līmeņa pensijas plānu “CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns”, kura dalībnieku nauda tiek ieguldīta tādos uzņēmumos, kas ir ilgtspējas līderi savā nozarē. Nedaudz vairāk nekā četru mēnešu laikā tas ir piesaistījis ievērojamu sabiedrības uzmanību, plāna kopējiem aktīviem šobrīd pārsniedzot 1,4 miljonus eiro.

Aktuāls gan varētu būt jautājums, vai jaunie cilvēki, kam pašlaik ilgtspējas un vides politikas jautājumi ir ļoti svarīgi, ar gadiem nekļūs tādi paši kā mūsdienu seniori, kam nozīmīgāka ir gluži cita problemātika? Laiks dos atbildi, taču esmu pārliecināta, ka tā nav modes tendence.

Diemžēl klimata zinātnieki ir vienisprātis par klimata pārmaiņām, un arī klimata izmaiņas nu jau ir acīm redzamas. NASA publicētajos materiālos[2] var redzēt, kā CO2 līmenis atmosfērā ir mainījies caur simtiem tūkstošu gadu – kopš industriālās revolūcijas tas ir strauji palielinājies, un tā līmenis ir augstākais, kāds jebkad novērots pēdējo 800 tūkstošu gadu laikā. Ja pasaulē pēkšņi beigtu emitēt CO2, tāpat pasaulei būtu nepieciešamas vairākas desmitgades vai pat simtgades, lai beigtos sasilšanas process, bet nenoliedzami, ka tas būtu daudz lēnāks, salīdzinot ar situāciju, kad nekas netiek darīts[3].

Līdz ar to arī sabiedrībai kopumā klimata pārmaiņas jau liek vai liks pārdomāt un mainīt gan prioritātes, gan uzvedības modeli kā patērētājiem. Tajā skaitā daudz atbildīgāk izturēties pret vides saglabāšanu un ignorēt uzņēmumus, kam atbildīga vides politika nešķiet svarīga.

Vēl viens faktors, kas papildus stimulēs zaļo izvēli un ilgtspējīgu saimniekošanu, būs Eiropas Komisijas politika. Jau nākamgad paredzēts, ka tiem aktīvu ieguldītājiem, kas investē Eiropā, būs jāsniedz ziņas, kā tiek izvērtēti riski saistībā ar ieguldījumu ilgtspēju. Pašlaik tiek izstrādāta klasifikācijas sistēma, ko sauc par taksanomiju, kurā noteiks, kas skaitās zaļi produkti un pakalpojumi, tā samazinot subjektīvas interpretācijas. Turklāt Eiropas Komisijai ir arī plāni klasificēt finanšu produktus, līdzīgi kā pašlaik tiek klasificēta elektrotehnikas energoefektivitāte, nosakot to klases. Tas veicinās un atvieglos patērētāju izvēli.

Kopumā ir vērojama augoša interese par atbildīgiem pakalpojumiem un precēm, pieprasot jaunus risinājumus un alternatīvas klimata pārmaiņu mazināšanā. To apliecina gan klimata streiki, gan cilvēku uzmanības vēršana uz produktu ražošanu, to iepakojumiem un ietekmi uz vidi. Jāsaprot, ka šo nevaram definēt kā modes tendenci, atbildīgu rīcību pieprasa ne tikai patērētājs, bet arī klimata zinātne.

 

Autore ir “CBL Asset Management” ilgtspējīgu ieguldījumu eksperte

[1] Bauer, R., Ruof, T., & Smeets, P. (2018). Get real! Individuals prefer more sustainable investments. Individuals Prefer More Sustainable Investments (November 19, 2018).

[2] https://climate.nasa.gov/evidence/

[3] https://climate.nasa.gov/faq/16/is-it-too-late-to-prevent-climate-change/

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu