Rudenī kļūs skaidrs, ka brīvi elpot caur degunu — tā ir privilēģija.
Mamma pirms iešanas laukā no mājām jautā dēlam: «Kārlīt, kā es izskatos — labi vai slikti?»
«Gan tā, gan tā.»
«Ko tas nozīmē?»
«Ne pārāk labi.»
Kad es mācījos skolā, nekādu apsargu nebija. Ar šiem pienākumiem ļoti labi tika galā apkopēja ar slapju lupatu.
Pēc ilgām stundām pie datora acis paliek sausas un sarkanas, tāpēc es katru darba dienu tās mitrinu ar asarām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.