fbpx

Pēdējā iespēja pateikt “jā” reālai depozīta sistēmai

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jānis Brizga
Print Friendly, PDF & Email

Pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir spējusi izdarīt daudz – iestāties Eiropas Savienībā, pievienoties NATO un OECD, kļūt par Eiropas līmeņa valsti ar augšupejošu labklājības līmeni. Tomēr ir jautājums, kuru šo gadu laikā tā arī neesam spējuši atrisināt – dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir kļuvusi par nebeidzamu seriālu, kurā kaislības un intrigas acīmredzot ir pašsaprotams elements. Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes 3. lasījuma ietvaros, ir pienācis pēdējais cēliens ilgu gadu diskusijām.

Vai mūsu likumdevēji ir gatavi pieņemt faktos un datos balstītu lēmumu, kas būtu vislabākais Latvijas dabai un arī saimnieciski pamatots?

Depozīta sistēmas ieviešanai par labu liecina Eiropas Savienības (ES) mērķi, kas 2030. gadā prasa atšķirot 90% no dzērienu iepakojumiem. Tā ir reāla rīcība, kuras lielākais ieguvums ir resursu neizniekošana un vide bez atkritumiem pludmalēs, mežos, parkos un citur. Dati liecina, ka kopš 2012. gada atkritumu daudzums Latvijas pludmalēs ir audzis par 30%. Turklāt 60% no visiem atkritumiem piekrastē ir plastmasa. Vai mūs tas tiešām apmierina un vēlamies dzīvot šādā valstī?

Dzērienu depozīta sistēma ir sevi veiksmīgi pierādījusi jau 10 ES dalībvalstīs un vēl vismaz 10 valstis to plāno ieviest tuvākajā laikā. Lai sāktu procesu virzību uz pārmaiņām, ir jāsāk ar pirmajiem soļiem, kas sevi ir pierādījuši praktiskā pieredzē citur.

Dzērienu iepakojums ir viens no plašāk sastopamajiem vides piesārņotājiem, tādējādi, ieviešot dzērienu depozīta sistēmu, mēs spējam atgūt pat 90% no šiem atkritumiem, kas ir ievērojams apjoms un nesīs “darba augļus” jau tuvākajā laikā. Turklāt Latvijā ir uzņēmumi, kas ir gatavi ražot arī depozīta taras automātus un šo sistēmu, kad būsim to jau testējuši un pieraduši, pēc nepieciešamības paplašināt, pievienojot arī citus iepakojuma veidus. Turpretī atkritumu apsaimniekotāji, kuri visu laiku ir bijuši lielākie depozīta sistēmas pretinieki, piedāvā tā saucamo paplašinātā depozīta sistēmu, kas Rumānijā jau ir izgāzusies, un kas var sagraut jau tā trauslo atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā.

Manuprāt, depozīta sistēmai ir jābūt pieejamai, drošai un vienkāršai. Tai jābūt pieejamai visā Latvijā un pietiekami drošai, lai dažādi krāpnieki nevarētu no tās izzagt neatmaksāto depozītu.

Ideja par paplašināto depozīta sistēmu ir skaista un arī vides organizācijas to atbalstītu, taču diemžēl pašlaik daudzie Saeimā iesniegtie priekšlikumi no paplašinātās sistēmas atbalstītājiem var nevajadzīgi sadārdzināt depozīta operatora darbību un novilcināt depozīta sistēmas ieviešanu.

Depozīta sistēmas ieviešana, protams, ir tikai viens no soļiem, kas Latvijā būtu jāīsteno, lai sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, mudinātu uzņēmumus un iedzīvotājus mazināt radīto atkritumu apjomu un veicinātu pārstrādi. Svarīgi būtu izskaust iepakojumu, ko nav iespējams vai nav ekonomiski pamatoti pārstrādāt. Te labs piemērs ir Kanāda, kas aizliedza nepārstrādājamu iepakojuma materiālu izmantošanu. Arī atkritumu dedzināšana nebūtu pieļaujama, jo tas mūs padarītu atkarīgus no šīs nodarbes un būtu būtisks šķērslis atkritumu mazināšanai un pārstrādei. Es no sirds aicinu deputātus pieņemt tādus lēmumus, par kuriem mums nebūs kauns arī pēc 10 un 20 gadiem, bet, kas nodrošinās tīru Latviju un veicinās efektīvu resursu apsaimniekošanu.

 

Autors ir biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu