Pauze ekonomikā ir labs brīdis padomāt par tālāko nākotni — ko gribam no valsts, un kur ņemt jaunas asinis darba tirgū?
Pēc diviem ļoti labiem gadiem, kad Latvijas IKP pieaugums brīžiem pārsniedza pat 5%, mūsu ekonomikas izaugsme šogad kļuvusi ievērojami vēsāka. Otrajā ceturksnī Latvijas IKP pieaugums noslīdēja līdz 2%, ekonomisti steidza pārskatīt savas prognozes, un publiski sāk izskanēt bažas par jaunu krīzi. Cik tas ir pamatoti, un vai tiešām mums būtu jāuztraucas par jaunu krīzi?
Jā, situācija ārējos tirgos nav iepriecinoša, pasaules ekonomikā šogad gaidāma lēnākā izaugsme kopš 2009. gada, risku ir kļuvis vairāk, un to jūtam arī Latvijā. Tas liek būt piesardzīgam prognozēs, taču ar pesimismu šobrīd arī nevajadzētu pārspīlēt. Šī pauze ekonomikā ir labs brīdis padomāt par tālāku nākotni.
Pirms gada izteicu pieņēmumu, ka 2018. gadā Latvijas ekonomikai bija paveicies, un šī prognoze ir piepildījusies ar uzviju. Koksnes cenu kāpums palielināja eksportu, igauņi ar nodokļu politikas kļūdām atdeva mums daļu sava patēriņa, dažādu sakritību dēļ auga tranzīta kravu apjoms. Savukārt valsts budžetā labie gadi tika izmantoti deficīta palielināšanai, un ar «gāzi grīdā» entuziasmu ES fondi karsēja būvniecību. Vienlaikus pasaules ekonomikā bija laba situācija, un ASV prezidenta sāktais tirdzniecības karš pārsvarā vēl palika tikai retorikas līmenī.
Šobrīd man gribas izdarīt pretēju apgalvojumu. Lēnā izaugsme šogad vismaz daļēji ir neveiksmīga faktoru sakritība, jo gandrīz visas pērnā gada veiksmes ekonomikā pagriezušās pretējā virzienā un sausums gada pirmajā pusē iesitis robu enerģētikā. Rezultātā Latvijas ekonomika ir sabremzējusies daudz straujāk nekā mūsu kaimiņi un Austrumeiropas reģions kopumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.