Gints Grāvelis (Edgars) un Agnese Jēkabsone (Kristīne). Foto — Justīne Grinberga.
Liepājas teātra izrāde Purva bridējs ugunī — Regnāra Vaivara cīņa ar Blaumani
Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūziklu Purva bridējs ugunī, kas veidots pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem, gaidīja daudzi, un tā dižpārdokļa statusu Liepājas teātrī, domāju, nesašķobīs nekādas kritiķa pārdomas. Nevajag arī — garlaicīgi nav, un teātri, visticamāk, atstāsit labā noskaņojumā. Pat ja stāsts šoreiz ir drīzāk par nesatikšanos.
Blaumaņa sižetu, kas ir Vaivara darba pamatā (režisors šoreiz ir arī dramaturgs, scenogrāfs un horeogrāfs), zinām kopš skolas laikiem — ar visu «es nolieku savas vieglās dienas», Kristīnei pārtikušā Akmentiņa vietā izvēloties dzērāju Edgaru un iecementējot sevi ideālās latviešu sievietes lomā. Bet kur pieminekļi, tur arī to gāzēji, un tuvāk mūsdienām lasītāji mēdz sižetā ieraudzīt arī, piemēram, varas spēles, Kristīnei jūtot nepieciešamību dominēt pār partneri, slimīgu tieksmi uz ciešanām utt. Vaivars savukārt nekad nav izcēlies ar pietāti pret monumentiem, solījis ar suvenīrbodītes līmeņa identitātes klišejām nekrāmēties un ļāvis gaidīt nacionālo stereotipu pārvērtējumu. Sanācis… kaut kas cits.
