fbpx

Zaļais iepirkums pašvaldībā – ilgtermiņa ieguldījums dzīves kvalitātē

Ilustratīvs attēls no Ir arhīva
Jana Simanovska
Print Friendly, PDF & Email

Mūsdienās aizvien aktuālāki kļūst ilgtspējas jautājumi un atbildīgs patēriņš. Zaļais dzīvesveids ienāk ne tikai cilvēku mājās, bet arī pašvaldību līmenī, un tās saviem iedzīvotājiem var kļūt par paraugu. Viens no veidiem, kā pašvaldības var kļūt dabai draudzīgākas, ir zaļais publiskais iepirkums (ZPI). Tā ir metode, ar kuras palīdzību pašvaldība, valsts iestādes vai jebkurš cits var izvēlēties preces un pakalpojumus, kas atstāj mazāku ietekmi uz vidi.

ZPI no citiem iepirkumiem atšķiras ar to, ka pirms iegādes vērtē produkta vai pakalpojuma ietekmi uz vidi visā dzīves ciklā – izejvielu ieguvē un piegādē, ražošanā, sadalē, lietošanā un nododot atkritumos.

Tas ir svarīgi, jo, piemēram, ledusskapis lielāko ietekmi uz vidi atstāj darbības laikā, bet pārtikas produkti – ražošanas procesā.

Latvijā ZPI ir obligāts vairākām preču grupām, tajā skaitā pārtikai un ēdināšanai, tīrīšanas līdzekļiem, datortehnikai, papīram, apgaismojumam, un valsts ir izstrādājusi vadlīnijas, lai pašvaldībām palīdzētu to īstenot. Ir daudz labu piemēru, kad pašvaldība skaidri pasaka, ka vēlas atstāt mazāku ietekmi uz vidi un ar savu rīcību mudina to ievērot arī iedzīvotājus. Tomēr ir arī tādas pašvaldības, kuras nav gatavas mainīt vecos paradumus.

Negaistoša vēlme

Pastāv uzskats, ka iepirkties zaļi ir dārgi. Tomēr bieži ZPI ļauj ietaupīt līdzekļus, jo iepirkums ir pārdomātāks un līdz ar to kvalitatīvāks. Pašvaldības var mainīt ieradumus, kļūt zaļākas un ietaupīt līdzekļus, piemēram, īrējot, nevis pērkot mašīnas. Kas tur zaļš? Samazinās nepieciešamība pēc stāvvietu platības, izmaksas par uzturēšanu, ir mazāks resursu patēriņš, jo tā pati mašīna apkalpo arī citus klientus.

Nereti pašvaldību darbinieki rīkojas emocionāli, piemēram, par pašvaldības līdzekļiem vēlas iegādāties tikai jaunas lietas, lai gan varētu, piemēram, atjaunot jau lietotās mēbeles. Laba atjaunošana var būt kvalitatīva un vizuāli atstāt tikpat labu iespaidu. Atbildīgs patēriņš un resursu taupīšana iet roku rokā ar atbildīgu saimniekošanu – cik pārdomāti saimniekojam ar līdzekļiem un materiāliem, vai aizdomājamies par to ilgāku izmantošanu?

Ieguvums ilgtermiņā

Laba zaļā iepirkuma rīkošana prasa laiku un iedziļināšanos. Pirms tam jāpēta, kāds ir piedāvājums tirgū, jādefinē vēlmes un vajadzības. Tomēr ieguldītais darbs un laiks ilgtermiņā atmaksājas ar uzviju – tā var samazināt izmaksas un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Nereti noder speciālistu piesaiste, kas nodrošina efektīvu ZPI izstrādi.

Svarīgi atcerēties, ka nekas nebeidzas ar ZPI izsludināšanu, jo pašvaldībai ir jākontrolē tālākais process. Nereti tas mēdz būt klupšanas akmens – šķiet, ka, izsludinot iepirkumu, darbs ir padarīts, bet tā nav – ir jāpārbauda, vai viss piegādātais atbilst prasībām. Tas parasti nebūs iepirkuma rīkotājs, bet gan preces vai pakalpojuma saņēmējs, kam jāpārliecinās, vai saņemtā prece atbilst iepirkuma līgumam. Tas prasa labu sadarbību un saziņu starp iepirkuma speciālistiem un citiem pašvaldības darbiniekiem.

Zaļi lēmumi – labums visiem

Citās produktu grupās ZPI ir brīvprātīgs, un diemžēl tas skar arī būvniecības nozari, kam ir ļoti liela ietekme uz vidi. Būvēt nezaļi ir nepārdomāti un prasīs lielākas izmaksas nākotnē, jo mūsdienās ilgtspējīga būvniecība nozīmē samazinātu enerģijas patēriņu ēkas apsildei, izturīgākus materiālus un samazinātas uzturēšanas izmaksas.

Tomēr vairākums pašvaldību nerēķina budžetu tādā ilgtermiņā, lai saredzētu zaļu ieguldījumu ieguvumus.

ZPI ir obligāts ēdināšanas sektorā. Galvenais ieguvums – samazināts pārtikas atkritumu daudzums un labāk paēduši klienti. Pārtikas atkritumi ir dzīva nauda, ko izmet miskastē. Viens no labākajiem paņēmieniem, kā samazināt pārtikas atkritumus ēdnīcā, ir ļaut klientiem pašiem izvēlēties porcijas. Ļaujot bērniem izvēlēties – arī bērnudārznieki jaunākajās grupiņās to spēj, ir vajadzīgs pieaugušo atbalsts un palīdzība, rezultātā jāmaina ēdnīcas darba organizācija, un tas skolas nereti attur. Tomēr vairākās skolās Latvijā to dara, piemēram, Pļaviņu novada ģimnāzijā. Pat ja sākums nebija viegls, rezultātā visi ir apmierināti.

Plašas iespējas

Ir ļoti dažādi paņēmieni, ko var izmantot ZPI. Piemēram, iegādājoties printerus, kas drukā uz abām pusēm, samazinām papīra patēriņu. Plānojot iepirkumu, var atteikties no vienreizējās lietošanas priekšmetiem, samazinot pašvaldības iestāžu radītos atkritumus. Pērkot viedās tehnoloģijas, var ievērojami samazināt enerģijas patēriņu, piemēram, apgaismojumam un apsildei.

Latvija, tāpat kā citas valstis Eiropas Savienībā, ir nolēmusi pāriet uz aprites ekonomiku – tādu tautsaimniecību, kas pēc iespējas racionālāk izmanto resursus un enerģiju, nerada nepārstrādājamus atkritumus. Liela nozīme ir tam, kā pašvaldība organizē atkritumu apsaimniekošanu, un arī tai prasības var uzstādīt ar ZPI palīdzību.

Piemēram, iedzīvotāji labprātāk un vairāk šķiro atkritumus, ja ir labāka šķirojamo atkritumu konteineru pieejamība un biežāka izvešana.

Arī mobilitātei ir liela nozīme. Rīgā aizvien vairāk redzam velosipēdus un elektriskos skrejriteņus. Pārdomāta transporta politika var dot lielu ieguldījumu aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā – skrejriteņa un velosipēda ražošana prasa daudz mazāk izejvielu un resursu nekā auto, tie arī aizņem mazāk vietas un dod vairāk iespēju zaļajām zonām. Tāpēc ir svarīgi radīt labu infrastruktūru un uzlabot satiksmes dalībnieku kultūru, lai aizvien vairāk cilvēku pārsēstos no privātajām automašīnām uz sabiedrisko transportu, izmantotu skrejriteņus, velosipēdus un citus videi draudzīgus braucamrīkus.

Ilgtspējīgā urbānā vidē vairāk iedzīvotāju

Kā panākt, ka tieši manas pašvaldības teritorijā vēlas dzīvot vairāk cilvēku? Tas nav tikai par zaļu dzīvošanu, bet arī par veselību. Piemēram, Rīgā ir pārsniegtas putekļu normas, un tieši putekļi ir viens no cēloņiem daudzām elpceļu slimībām, tos saista ar dzīves kvalitātes un dzīves garuma samazināšanos. Kurš gan vēlas dzīvot tur, kur jūtams piesārņojums?

Cilvēku prasības pēc kvalitatīvas urbānās vides pieaugs. Aktuālāks kļūs jautājums – kā pašvaldība var nodrošināt iedzīvotājiem patīkamu dzīves vidi? Kas ir patīkamāka dzīves vide? Vai tā ir Brīvības iela, kas ir radīta mašīnām, kur neredzam nevienu koku, vien pelēki mūri un putekļi? Vai tā ir iela, kurā ir zaļās zonas, kur bērni var rotaļāties un lielie sportot? Pašvaldībām ir jādomā, kā uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.

Autore Jana Simanovska ir Latvijas Vides investīciju fonda eksperte Baltijas jūras Interreg programmas projektā “Circular PP”.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu