Eiropā aug interese par Latviju kā tūrisma galamērķi

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 2.ceturksnī apkalpots 781,1 tūkstotis ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2018.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai gan ir vērojams neliels pieaugums, kopējais tūristu skaits joprojām ir katastrofāli mazs. Latvijā vērojamais pieaugums krietni atpaliek no 3,5-4% pieauguma Eiropā. Pasaules Tūrisma organizācijas prognoze 2019.gadam bija 4%.

Bāzes tirgus – Vācija

Tūristu skaita pieauguma dinamika pagaidām nav liela. Par 32,9% mazāk viesu bijis no ASV. Domāju, ka šādu samazinājumu ietekmēja fakts, ka 2018.gadā vairāku militāro projektu dalībnieki tika klasificēti kā tūristi, jo apmetās viesnīcās. Tā kā tūristu skaits nav liels, šādas izmaiņas tomēr būtiski atspoguļojas statistikas datos.

Pozitīvi vērtējams viesu skaita pieaugums no Vācijas par 6,2%. Būtībā Vācija ir Latvijas tūrisma piedāvājuma bāzes tirgus. Mums ir kopīgas kultūras, vēstures un citas iezīmes, turklāt tūristiem no Vācijas varam piedāvāt plašu segmentu – kulinārās iespējas, pludmales un dabu, operas apmeklējumu u.tml. Vācijas iedzīvotāji mums ir mentāli ļoti tuvi, un viņiem ir saprotami Latvijas piedāvātie produkti un pakalpojumi.

Rīgas un reģionu krasās atšķirības pakāpeniski mazinās

Statistika liecina, ka no ārvalstu viesiem 31,4% jeb 172,4 tūkstoši bija tieši no kaimiņvalstīm. 12,4% no tiem – Krievijas iedzīvotāji. Tas ir gana liels skaits, ņemot vērā vīzas nepieciešamību. Dati apliecina, ka valstu politika nav mazinājusi vēlmi apmeklēt Latviju, mainījusies vienīgi struktūra – grupu vietā uz Latviju vairāk dodas individuālie tūristi, kam ir zināmas priekšrocības. Individuālie ceļotāji nereti izmanto auto, tāpēc uzturas ne tikai Rīgā un Jūrmalā, bet viesojas arī citās pilsētās.

Tas atspoguļojas arī viesu sadalījumā starp Rīgu un pārējām pilsētām. Lēnām un pakāpeniski, tomēr izmaiņas notiek – visvairāk viesu jeb 75% joprojām tiek uzņemti Rīgā, Jūrmalā – 9,1%, Liepājā – 2,1, Siguldas novadā – 1,9%, Ventspilī – 1,2%, Daugavpilī – 1%. Tas, ka lauvas tiesa viesu koncentrējas Rīgā, ir tikai loģiski, ņemot vērā lidostu, naktsmītņu izvietojumu un citus faktorus, tomēr prieks redzēt, ka arī citās pilsētās situācija uzlabojas. Ja paraugāmies atsevišķi uz Liepāju, tur ārvalstu viesu pieaugums sasniedzis pat 20%.

Ķīnas vietā kurss uz Eiropu

Pēc statistikas 2019.gada 2.ceturkšņa dati iezīmē būtisku tūristu skaita pieaugumu no Spānijas. Tiesa gan, mēs paši neesam mērķtiecīgi strādājuši, lai piesaistītu spāņus. Pirmkārt, Spānijā ir uzlabojusies ekonomiskā situācija, kas pozitīvi ietekmē ceļošanas paradumus. Otrkārt, ar šo tirgu aktīvi strādā Lietuvas tūrisma uzņēmumi, no kā Latvija tikai iegūst. Jau atkal redzam, ka daudzos, īpaši tālākajos tirgos, ļoti svarīga ir Baltijas valstu sadarbība un Latvijas kā Baltijas tūrisma galamērķa pozicionēšana.

Viesu skaita pieaugums no Spānijas, kā arī tas, ka populārāko valstu ģeogrāfijā iezīmējas arī jaunas Eiropas valstis, piemēram, Dānija un Austrija, liecina, ka Eiropā palielinās interese par Latviju kā tūrisma galamērķi. To vajadzētu ņemt vērā, plānojot tūrisma piedāvājumu – strādājot ar šo valstu tirgiem ir mazākas izmaksas un tūlītējs efekts. Nenoliedzami, ir labi plānot un domāt, kā piesaistīt miljonu tūristu no Ķīnas, tomēr statistika šajā jomā ir nepielūdzama. Iespējams, ieguldot tikpat daudz resursus, kā viena reisa piepildīšanai no Ķīnas, varam piesaistīt daudz vairāk ceļotāju no Eiropas.

Autors Ēriks Lingebērziņš ir Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs.