Latvijas iedzīvotājiem šogad piešķirta nebijusi iespēja — izraudzīties labskanīgu vārdu pāri 300 gaismas gadu tālai zvaigznei un planētai. Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills mudina visus balsot par tīkamākajiem variantiem
Mārtiņu Gillu satieku Double Coffee Krišjāņa Barona un Raiņa bulvāra stūrī tikai pārsimt metru no 19. gadsimtā būvētā Latvijas Universitātes galvenās ēkas astronomijas torņa, kurā varēs apskatīt zvaigzni, kas drīz vien oficiāli tiks nosaukta Latvijas iedzīvotāju izvēlētā vārdā. Lai arī Mārtiņam ir doktora grāds datoru zinātnē, astronomija vienmēr bijusi tuva sirdij, un tāpēc jau gadiem viņš ir Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) biedrs un projektu vadītājs. Tieši viņš tagad atbild par vārda došanu tālajai zvaigznei un to apriņķojošajai planētai.
Mārtiņš stāsta, ka astronomi zvaigznēm dod vārdus nelabprāt — zinātnē tiek izmantotas burtu un ciparu virknes, kas iekļauj zvaigznes klasifikāciju. Servisi, kas ļauj internetā «nosaukt zvaigzni sava suņa vārdā», ir privāti uzturēti, un pētnieki tos neatzīst. Šobrīd tikai apmēram 350 zvaigznēm ir doti oficiāli nosaukumi. 2020. gadā šis skaitlis strauji pieaugs pāri 400. Tā iemesls ir Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) organizētā simtgades svinību kampaņa NameExoWorld. Katrai pasaules valstij dota iespēja izvēlēties nosaukumu kādai zvaigznei un planētai. Latvijai iedalīta zvaigzne HD 118203 un ap to riņķojošā planēta HD 118203b. «Mums ir noveicies,» Mārtiņš skaidro — šī zvaigzne atrodas Lielā Lāča zvaigznāja (arī Lielie Greizie Rati) astē un virs Latvijas redzama cauru gadu, tas arī bijis viens no principiem, pēc kādiem zvaigznes piešķirtas konkrētām valstīm. Ar neapbruņotu aci saskatīt to gan neizdosies, bet var piefiksēt fotogrāfijā, ja uzliek ilgāku ekspozīcijas laiku. «Zvaigzne bijusi zināma vismaz pārsimt gadu,» saka Mārtiņš, bet pavadošās planētas atklāšana gan oficiāli paziņota tikai 2006. gadā — to atklājis brazīlietis Ronaldu de Silva.
Mārtiņš stāsta, ka vārdu došanas akcijā iesaistījušās nedaudz vairāk par simt valstīm. Kādēļ ne visas? Visticamāk, tas saistīts ar IAU izvirzītajiem noteikumiem par to, kā jāveic balsošana. «To nedrīkst izlemt viena institūcija. Lai valsts varētu pieteikties, viens no nosacījumiem bija demokrātiskais balsošanas process,» skaidro Mārtiņš.
Latvijā procesu organizēja un uzraudzīja LAB. Vārdu pārus varēja iesūtīt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šobrīd no vairāk nekā 120 iesniegtajiem pāriem LAB komisija atlasījusi desmit, kas nu izlikti vērtēšanai LU mājaslapā, žurnāla Zvaigžņotā Debess sadaļā. Izlasē iekļuvuši šādi pāri — Ausma/Daina, Austra/Laima, Gauja/Tirza, Dzērve/Cielava, Kalve/Pērkons, Laima/Ozols, Laima/Māra, Laimdota/Lāčplēsis, Liesma/Staburags un Spīdola/Lāčplēsis. Balsot var līdz 7. oktobrim.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.