Latvijas sabiedrība nav gatava alkohola tirdzniecībai internetā

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Lai gan praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, Latvijas sabiedrība tam vēl nav gatava. Statistika atkarību un alkohola patēriņa jomā liecina, ka mums nopietni jāstrādā pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas, mainot alkohola lietošanas paradumus. Atvieglojot alkohola iegādi, situāciju tikai pasliktināsim.

Radošums likumu apiešanā

Latvijā pastāv virkne ierobežojumu alkohola tirdzniecības jomā – aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, aizliegums alkoholiskos dzērienus pārdot laikā no plkst. 22 līdz 8 u.tml. Neraugoties uz to, esam radoša nācija, un daļa sabiedrības ir atradusi veidus, kā apiet likumus. Gandrīz ikviens no mums ir dzirdējis par kādu nelielu veikaliņu tuvējā rajonā, kur pārdevēja nepajautās personu apliecinošu dokumentu, vai arī, pamatojoties uz to, ka veikals ir arī kafejnīca, pēc plkst. 22 ir iespējams iegādāties alkoholu, tiesa gan – atvērtā pudelē. Tur, protams, liels radošums nav nepieciešams – paņemam korķīti līdzi no mājām un kārotais produkts iegādāts.

Tā vietā, lai nopietnāk strādātu pie šādu iestāžu kontrolēšanas un sabiedrības izglītošanas alkohola lietošanas jomā, piedāvājot iespēju iegādāties alkoholu internetā, mēs riskējam sekmēt pārmērīgu alkohola lietošanu. Likumprojekts gan paredz, ka pirkumiem būs atļauts izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus. Taču, manuprāt, izdomas bagātus cilvēkus tas neatturēs. Tiem, kuri nav sasnieguši attiecīgo vecumu, vienmēr būs iespēja aizņemties norēķinu karti vai piekļuvi internetbankai no kāda cita. Arī to, vai tiek ievērots aizliegums tirgot alkoholu no plkst. 22 līdz 8, būs ļoti grūti kontrolēt.

Vēl viena uzraugošā iestāde?

Ir virkne gadījumu, kad veikalos pārdevēji ir spiesti pārbaudīt pircēja vecumu, jo tirdzniecības zālē ir novērošanas kameras vai citi apmeklētāji un pārdevēji nevēlas tikt pieķerti likuma pārkāpšanā. Vai šie nosacījumi tiks ievēroti tikpat aktīvi, ja kurjers piegādās pirkumu uz mājām, kur nav lieku acu un ausu? Katru ierobežojumu var apiet, tāpēc, pieņemot šādas izmaiņas, atkal var nākties veidot jaunu uzraugošo institūciju. Un šeit rodas jautājums – vai valstī, kurā cenšamies samazināt birokrātisko slogu, tiešām nepieciešama vēl kāda institūcija?

Nenoliedzami, arī pilnīgs aizliegums nav risinājums. Alkoholismu var mazināt ar izglītošanu un sabiedrības informēšanu, nevis aizliegumiem un administratīviem pasākumiem. Mērena alkohola lietošana ir pat pieļaujama un atbalstāma, bet pārmērīga gan ne. Domāju, ka pirmie soļi būtu nopietni ilgtermiņa pasākumi sabiedrības izglītošanā. Un tikai tad, kad tie nestu vērā ņemamus rezultātus, varētu runāt par iespēju tirgot alkoholu arī internetā.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka izmaiņas regulējumā būtiski uzlabos Latvijas alkohola nozares konkurētspēju gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Tāpat lielākie ieguvēji būšot mazie alkoholisko dzērienu ražotāji, jo bieži viņu produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta. Manuprāt, vispirms būtu jāizvērtē, cik aktīvi Latvijas iedzīvotāji izmanto iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā no citām valstīm un vai tiešām tas rada tik lielus zaudējumus, lai mēs riskētu ar sabiedrības veselību.

 

Autore ir biznesa augstskolas “Turība” studiju programmas “Mārketings un tirdzniecības vadība” direktore