Prikuļa mēbeļu veikals Aspazijas bulvārī. Foto no preses izdevumiem
Ieradies Rīgā bez kapeikas kabatā, Jānis Prikulis apguva mēbeļnieka amatu un vēlāk izveidoja savu mēbeļu ražotni, kas kļuva par lielāko neatkarīgajā Latvijā. Pie Prikuļa tapa Ķemeru viesnīcas greznais interjers un pat Kārļa Ulmaņa rakstāmpults
Pagājušā gadsimta 30. gados prese rakstīja, ka «pirktspējīgais lauku aristokrāts valkā Eglīša apavus un sēž uz Prikuļa mēbelēm». Radies tikai 1922. gadā, Jāņa Prikuļa mēbeļu ražošanas uzņēmums 30. gados jau skaitījās viens no cienījamākajiem Latvijā. Ar viņa mēbelēm un interjera elementiem lepojās reprezentablākās celtnes — Ķemeru viesnīca, Tiesu pils, arī Valsts prezidenta un ministru darba kabineti. Tas ir uzņēmums, uz kura bāzes veidojušās mūsdienu Zundas mēbeles.
Jānis Prikulis piedzima 1895. gadā Cēsu apriņķa Liepas pagastā. 15 gadu vecumā puisis «bez kapeikas kabatā» devies uz Rīgu, kur salīdzis par mēbeļu tapsētāja mācekli. Pirmā pasaules kara laikā Jāni iesauca Krievijas armijā un 1915. gadā viņu ievainoja kaujās pie Viļņas. Puisis zaudēja daļu abu roku pirkstu un kā invalīds tika atvaļināts, taču sakarus ar armiju nesarāva. Viņš ieņēma, kā raksta, «diezgan augstus amatus» Baltijā dislocētās Krievijas 12. armijas militārās būvniecības resorā, kas nodarbojās ar ceļu un nocietinājumu celšanu. Arī Latvijas neatkarības sākumos Prikulis iekārtojās ierēdņa darbā Dzelzceļa virsvaldē.
