Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ierēdņu skaits nozīmīgi samazinājies
Ja nu sabiedrības apziņā ir kāds neiznīdējams ļaunums, tad tā ir birokrātija. Ierēdņu ir par daudz, valsts aparāts uzpūsts! Ja kāds grib samazināt nelietderīgus valsts tēriņus, pirmais būs priekšlikums — jāsamazina ierēdņu skaits.
Patiesā situācija ir sarežģītāka. Nesen Valsts kanceleja izplatīja datus par nodarbināto cilvēku skaitu sabiedriskajā sektorā. Daudziem tas noteikti būs pārsteigums, bet pēdējo desmit gadu laikā tas ir nozīmīgi samazinājies — no 328 082 cilvēkiem 2008. gadā līdz 290 685 cilvēkiem 2018. gadā, tātad kritums par 11%. «Sabiedriskais sektors» aptver ļoti plašu cilvēku loku — no Saeimas deputāta, kura algu sedz nodokļu ienākumi, līdz Latvenergo elektriķim, kura darbu apmaksā patērētāji par saņemto elektrību. Lielākā daļa — ap 40% — sabiedriskā sektora darbinieku atrodami pašvaldībās un ar tām saistītajās struktūrās: skolās, pansionātos, pašvaldības policijā. Pēdējos desmit gados pašvaldību darbinieku skaits samazinājies manāmi lēnāk nekā sabiedriskajā sektorā kopumā — tikai par 7%. Savukārt valsts budžeta iestādēs samazinājums bijis gandrīz divreiz straujāks — kopš 2008. gada ministrijās, to padotības un neatkarīgajās iestādēs (piemēram, prokuratūrā un Valsts kontrolē) darbinieku skaits samazinājies no 77 295 līdz 61 052 jeb par 21%.
Iespējams, te vēl ir, ko optimizēt, — valsts budžeta iestādēs nodarbināto īpatsvars pret visiem strādājošajiem ir zemāks nekā ES kopumā, tomēr vēl aizvien nedaudz lielāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tomēr šķiet, ka būtiskākos ietaupījumus varētu iegūt, stingrāk paskatoties pašvaldību virzienā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.