Latvija — kas var, un kas nevar?

Lai pastāvētu, ciemiem un pilsētām jāspēj pelnīt naudu ārpus savām robežām. Pašlaik starpība starp novadu eksporta ienākumiem uz vienu iedzīvotāju atšķiras pat 80 reizes!

Ir ļoti viegli kļūdīties prognozēs par nākotni, ja pieņem, ka tā būs plūstošs pagātnes turpinājums. Ticība spējai saglabāt status quo ir acīmredzama, klausoties kritikā par «nepārdomāto» un «sasteigto» reģionu reformu. Taču jāsaprot — neko nemainot, liela daļa novadu arvien vairāk pārvērtīsies par butaforiju. Es ticu iespējai stabilizēt iedzīvotāju skaitu valstī kopumā, tā tas ir noticis kādā lāču apdzīvotā zemē aiz Latvijas ziemeļu robežas. Panākumu atslēga ir pozitīva ārējās migrācijas plūsma, kurai tuvojamies. 

Taču ir novadi, kur pēc desmit gadiem iedzīvotāju skaits drīzāk būs samazinājies vēl par vairākiem desmitiem procentu. Tieši tāpēc, ka nācija kļūs bagātāka un cilvēkiem paveras izvēles iespējas.

Vēlme labāk izprast dažādu eksporta nozaru devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos un arī to, kā pasaulē nopelnītās naudas dzīvības enerģija uzsūcas dažādās apdzīvotās vietās, mani mudināja pirms vairākiem gadiem sākt vākt datus par nozaru uzņēmumu izmaksātajām algām, ko gandrīz precīzi atspoguļo VSAOI dati. Ciemu un pilsētu pastāvēšana ir atkarīga no to spējas pelnīt naudu pārējā pasaulē, tajā skaitā pārējā Latvijā, radot eksportspējīgas preces un pakalpojumus. Tas parāda dažādu pilsētu un novadu patieso ekonomisko jaudu, vilktspēju un gudrību. 

Ar piebildi, ka metode var nebūt gluži taisnīga pret vismazākajiem novadiem, starpība starp novadu eksportā nopelnīto naudu uz vienu iedzīvotāju Latvijā atšķiras pat 80 reižu. Starpība starp rajoniem, kuri ir ieskicēti VARAM piedāvātajā nākotnes kartē (dēvēšu šeit tos par Pūces rajoniem), ir vairāk nekā 13 reizes. No Latvijas vidējā rādītāja divi vājākie rajoni (Ludzas un Balvu) atpaliek četrkārt.