Ilustratīvs foto: Evija Trifanova, LETA
Ekonomika turpina augt, tā ir laba ziņa. Izaugsmes temps gan vairs nav tik straujš kā pērn. Pēc ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu apjoms jeb iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 0,8% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pirmo ceturksni, un par 2,1% (neizlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni.
Skaidrojumi lēnākai izaugsmei meklējami vājākā investīciju un būvniecības pieaugumā – galvenokārt uz ES fondu rēķina, darbaspēka trūkumā.
Turklāt pamazām parādās signāli, ka mūsu ekonomiku sāk ietekmēt vājāks ārējais pieprasījums.
Ekonomikas noskaņojuma indekss pēdējos mēnešos ir nedaudz pasliktinājies, tomēr joprojām turas virs ilgtermiņa rādītāja. Lielākais optimisma kritums redzams būvniecībā, kur saskaņā ar uzņēmumu aptaujas datiem pēdējos mēnešos ir sākusi samazināties aktivitāte un pasūtījumi. Arī apstrādes rūpnieku noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un līdzās darbaspēka trūkumam ražošanas apjomu pieaugumu sāk ierobežot pieprasījuma vājināšanās – aptapuja rāda, ka jūlijā saruka eksporta pasūtījumi. Eksportētāji aizvien vairāk izjutīs tirdzniecības partnervalstu izaugsmes un pieprasījuma vājināšanos, kā arī augsto politisko nenoteiktību pasaulē, kas saistās gan arī tirdzniecības kariem, gan Brexit iznākumu, gan ģeopolitiskiem saspīlējumiem.
