Valde: Latvijas Radio atrodas uz bezdibeņa sliekšņa 11

Latvijas Radio. Foto: Edijs Pālens, LETA.
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Radio valdes ATKLĀTĀ VĒSTULE par finanšu un cilvēkresursu krīzi sabiedriskajā medijā Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, valdības un parlamenta locekļiem

 

Vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz krīzes situāciju Latvijas Radio: šobrīd finansējuma trūkuma dēļ kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte.

Latvijas Radio valde, pilnībā apzinoties sarežģīto situāciju Ziņu dienestā un Latvijas Radio kopumā, aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties iesaistīties situācijas risināšanā, steidzamības kārtībā piešķirot valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā jau šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

Šodien, 15. jūlijā, Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs saņem ministriju un neatkarīgo institūciju budžeta prioritāros pieprasījumus nākamajiem trim gadiem. Tie mērosies daudzos simtos miljonu eiro, lūkojot pēc papildu naudas mediķiem un veselības nozarei, izglītības sistēmai, valsts drošībai un aizsardzībai, ceļu un infrastruktūras sakārtošanai… Virkne vēlmju un vajadzību, starp kurām arī būs arī mūsu, Latvijas Radio, budžeta pieprasījums. Vai to kāds pamanīs? Rūpīgi izlasīs un sapratīs, kas stāv aiz cipariem un birokrātijas standartiem atbilstošajiem aprakstiem? Atļausimies apgalvot – diezin vai, jo sabiedrisko mediju pieprasījumus jau gadiem izdevies paslaucīt zem tepiķa, reaģējot vien ārkārtas situācijās.

Tāpēc līdztekus mūsu kapitāldaļu turētāja – Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes – sniegtajām prioritātēm Latvijas Radio valde lēma nākt klajā ar atklātu vēstuli, skaidrojot Jums un sabiedrībai kopumā: Latvijas Radio atrodas uz bezdibeņa sliekšņa.

Ja visdrīzākajā laikā netiks piešķirti adekvāti resursi Latvijas Radio satura veidošanai un programmu izplatībai, būtiski pasliktināsies Latvijas informatīvās telpas drošība un sabiedrības iespējas saņemt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo.

Kā zināms, Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks nekā Igaunijā. Ja vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā tas ir 0,1%. Valdība jau sen Mediju politikas pamatnostādnēs apņēmās finansējumu palielināt – pērn rādītājam bija jāsasniedz 0,15% no IKP, savukārt nākamgad jau 0,2%. Diemžēl redzam, ka tas palicis tikai uz papīra. Radio budžets tiek lāpīts ar vienreizējiem piešķīrumiem uz vēlēšanām, Dziesmusvētkiem, valsts simtgadi un Pāvesta vizīti, neļaujot sistemātiski plānot un rēķināties ar ieguldījumiem algās, tehnoloģijās, infrastruktūrā un attīstībā.

Trīs gadu laikā Latvijas Radio ir pametusi trešdaļa darbinieku, tai skaitā 56 žurnālisti. Pēdējā gada laikā Ziņu dienestu vien pametuši 11 žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem komercmedijos un Latvijas Televīzijā. Nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas. Līdzīga situācija ir visā Latvijas Radio kopumā.

Mūsu finansējums atlīdzībai šobrīd ir knapi atgriezies t.s. “pirmskrīzes” līmenī. Inflācija kopš 2008. gada ir vairāk nekā 27% – faktiski nauda Radio darbinieku makos ir pat par piektdaļu mazāk nekā pirms vienpadsmit gadiem. Tajā pat laikā darba apjoms aug, paģērot spēju iet līdzi laikam un līdztekus lineārajai apraidei veidot arī multimediālu saturu portāliem, televīzijai, sociālajiem tīkliem.

2019. gadam Latvijas Radio analītiskās kapacitātes stiprināšanai, proti, žurnālistu algām, prasīja 407 tūkstošus eiro. Diemžēl tehniskā budžeta ietvaros izdevās „izkarot” naudu vien sabiedrības saliedētības programmai un ēkas drošības sistēmai. Tobrīd jaunievēlētais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš publiski aicināja izprast, ka divu nedēļu laikā, kopš strādāja jaunā valdība, nevarot atrisināt visus sasāpējušos jautājumus, tāpēc par jaunām prioritātēm tiks lemts, izstrādājot 2020. gada budžetu.

Valdības deklarācijā ir apņemšanās stiprināt nacionālo mediju telpu un nodrošināt valsts atbalstu daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai. Arī Valsts prezidents Egils Levits, stājoties amatā, savā pirmajā uzrunā minēja, ka nepieciešamas reformas informatīvās telpas politikā, nodrošinot mediju, īpaši, sabiedrisko mediju daudzveidību un kvalitāti.

Šis ir lūzuma punkts, kad valstsvīru un lēmumu pieņēmēju solījumu atlikšana vairs nav iespējama. Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio pieprasa:

  1. budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 tūkstošu eiro apmērā jau šogad;
  2. budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 989,4 tūkstošu eiro apmērā 2020. gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados;
  3. kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020. gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

Latvijas Radio lūdz apliecinājumu budžeta pieauguma grafikam, lai mazinātu spriedzi darbiniekos, kā arī spētu risināt konkurētspējas jautājumu darbinieku piesaistē un noturēšanā.

Latvijas Radio izprot valsts budžeta veidošanas nosacījumus, tostarp vajadzību palielināt algas virknei sabiedriskajā sektorā nodarbināto – mediķiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem. Mēs vienmēr esam iestājušies par visu sabiedrības grupu interesēm. Tomēr šoreiz pienācis brīdis, kad lūdzam visiem kopā iestāties par Latvijas Radio – vienu no svarīgākajiem demokrātijas stūrakmeņiem ar augstāko sabiedrības uzticības mandātu.

Aicinām visas iesaistītās puses un sabiedrību kopumā atbalstīt finansējuma piešķiršanu Latvijas Radio!

Valdes priekšsēdētāja U.Klapkalne

Valdes locekle M.Tukiša

Valdes locekle S. Dika-Bokmeldere

Komentāri (11)

Drosma 15.07.2019. 17.57

LŪK, UN BRĪDĪ, KAD SABIEDRISKO MEDIJU ŽURNĀLSITI KLUSĒ – TAI BRĪDĪ SAVU CENU NOSAKA PRIVĀTIE MEDIJI

Žurnāliste no privātā medija neuzdeva 2 jautājumus – kāpēc par starpniekiem starp ziedotājiem un sporta biedrībām ir jābūt politiķim
Otrs jautājums – kāpēc netiek veikta filigrāna finanšu pārbaude – kā tas nākas, ka biedrība saņem ziedojumus, jo nav naudas sportistiem, bet vienlaicīgi biedrības biedri milzu summas – neadekvātas ieņēmumiem ziedo politiķiem ?

https://xtv.lv/rigatv24/video/kadN1yaJNql-bus_svaki_ar_sportu_advokats_zelmenis_par_brokas_lietu?utm_source=portal&utm_medium=middlepage-box&utm_campaign=xtv-selfpromo

0
0
Atbildēt

0

PukitisLaunitis 15.07.2019. 14.43

Par cenzūru nra.lv

Prokremliskajā bļautuvē nra.lv šodien konstatēta naiuda runa un cenzūra (Satversmes 100. panta pārkāpums.) Nenorādot autora vardu, bļautuvē publicēts raksts ar naida runu pret 1987. gada skolnieci par to, ka viņa 1987. gada presē izteikusi tādu vioedokli, kādu toreiz bija iespējuams izteikt. Protams, debilie cenzūras drauģeļi (kuriem ”noteikumi” nav rakstīti) komentāros uzsāka raganu medības. Piesedzot naida runātājus un raganu medniekus un rūpējoties par debilu labsajūtu, nra.lv cenzors uzsāka cenzūras teroru it kā ”noteikumu” (to, kuri viņa drauģeļiem nav rakstīti) vārdā.
nra.lv cenzors bija informēts, ka cenzūras patvaļas un terora gadījumā sekos antireklāma citos portālos.

0
0
Atbildēt

1

    Drosma > PukitisLaunitis 15.07.2019. 15.25

    nesapratu ! kāds sakars bezdibenim, Latvijas radio un nra – kremļa bļautuvei?
    Ja tur cenzūrē – nu tad nelieni tur!

    Padomā , cik daudz visādi festivāli tiek rīkoti – izvēlies un ej piedalies. Dejo , dziedi, skaiti dzeju, kādu cirka numuru parādi – radoši izpaudies , nevis sēdi nra komentāros un tad te nāc uz IR smilkstēt.

    Redzi , te arī nav viegli. Visi nervozi, ļauni, sāpināti un aizvainoti

    Tā kā izdomā labi – čīkstuļi mums pašiem pietiek un žēlot neviens tevi te nežēlos

    0
    0
    Atbildēt

    1

    PukitisLaunitis > Drosma 15.07.2019. 15.33

    Visi mēs kaut ko nesaprotam. Piemēram, es līdz galam nesaportu relativitātes teoriju 😛
    Bet to, kur es komentēšu un kur nē, noteiiks Latvijas Satversme, nevis cenzori. Un arī ne pseidogudri pamācītāji no kammentatoru aprindām. Esam vienojušies par tādu kārtību, smilkstētāja?
    Un cenzūru var elementāri apiet, bet kas nezina, tam arī nevajag 😛 Es vienkārši informēju par faktu.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > PukitisLaunitis 15.07.2019. 15.50

    te nav nekādi čekas laiki, informator/re- , ja?!
    un Staversme Tev nenoteiks gan , kur Tu komentēsi ja?!

    un tavi fakti par nra te nevienu neinteresē – paši visu zinam

    Tev būtu jāuztraucas par sabiedriskajiem medijiem – kas un kā tur notiek – kā tie tiek izmantoti varas elites ļaunprātīgās manipulācijās – un kā saka – vēl grib lai tik mēs maksājam – vārdu sakot – jo šie skarbāk mums melos, jo mums vairāk jāmaksā
    par lietu jāspriež , nevis te ar savu nra jābāžās iekšā
    saprati?!

    0
    0
    Atbildēt

    1

    PukitisLaunitis > Drosma 15.07.2019. 17.44

    1. Par ”čekas laikiem” tu mele un apmelotāja strīdies pati ar sevi? Neviens cits tādus nepiemin.
    2. Satversme noteiks, naciķe. Pagaidām te vēl nestāv krievu okupācijas karaspēks.
    3. Ja tev, naciķe, neinteresē komentāri, nelasi; ‘ja neesi spējīga atbildēt, turi muti.
    Jā, naciķe, un tā pati Satversme neuzliek man pienākumu saņemt tavu apstiprinājumu, es rakstu ko gribu. Savukārt tu, naciķe, pārstāvi nevis kaut kādus ”jūs, bet tikai sevi.”
    Saptati, naciķe?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 15.07.2019. 11.36

Kādi meli!!!!

Finansējuma trūkums ir tikai viena no problēmām.
Patiesā traģēdija ir tā, ka mediju saturs tiek politizēts – absolūti !!!! Un vienlaicīgi – debilizēts.

Piemēram, pagājušajā nedēļā tika aizturēta NA ilggadēja politiķe un vienlaicīgi NA flagmaņķuģis – politiķe, kura pat tika nosaukta kā iespējamā kandidāte Rīgas Domes vēlēšanās – Baiba Broka.

Informācija par šo notikumu sabiedriskajos medijos bija absolūti ierobežota. Ka aizturēta un viss. Piemēram, šorīt es piecreiz plašāku un izvērstāku informāciju uzzināju par Karalis lauva jauno versiju.

Papildus informāciju par Brokas aizturēšanu es uzzināju no privātajiem medijiem. Savukārt, to , ko domā par notikušo !!! – mūsu politiķi – Dagmāra Beitnere le Galla , piemēram, Jurašs , piemēram, pati partija NA , es atkal uzzināju no privātajiem medijiem.

Vai tad lai sazvanītu saeimas vadītāju , partijniekus – radio žurnālistiem vajag miljonus?

Par ko simti stūkstoši algās un komandējumos tiek maksāti valdēm? Politiķu ielikteņieem, kuri kontrolē to , lai ar sabiedrību manipulētu, lai tā tiktu trekni barota ar info, cik kremlis slikts un cik drausmīgi mūs apdraud un kā iznīcina Latviju , kamēr
informāciju par to, kādus noziegumus Latvijā padara politiķi – jā par tiem., lai info mēs nesaņemtu

Es vairāk ticu tam, ko stāsta putins, nekā tam ko stāstiet jūs zagļi – nolādētie !

+1
-1
Atbildēt

1

    PukitisLaunitis > Drosma 15.07.2019. 15.35

    Tic vai netic sprediķiem. Argumentiem vai nu piekrīt vai nepiekrīt,

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > PukitisLaunitis 15.07.2019. 15.52

    man ir tiesības izvelēties – ticēt vai piekrist – vai pakrist – nenāc un nemāci mani

    0
    0
    Atbildēt

    1

    PukitisLaunitis > Drosma 15.07.2019. 17.45

    tavas tiesības būt muļķei un spītniecei ir manas tiesības saukt tavu muļķību un spītību par muļķību un spītību.
    Kamēr pati neko nejēgsi, tevi mācīs – vai nu es vai citi.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > PukitisLaunitis 16.07.2019. 21.42

    Miervaldis atgriezies.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu