Jaunais Valsts prezidents aicina izmēzt māju no 30 gados sakrātajiem mēsliem
Saeimā pirmdienas rītā varēja dzirdēt — nez, ko tas varētu nozīmēt, ka Egila Levita amatā stāšanās laikā lietus gāž bezmaz bibliski? Taču, kad viņš pusdienlaikā teica uzrunu pie Brīvības pieminekļa, lietus jau bija mitējies, un vakarā, kad notika jaunā prezidenta inaugurācijai veltītais sarīkojums Nacionālajā bibliotēkā, spīdēja saule. Toties viesi cits citam pārstāstīja vēsti, ka KNAB aizturējis Nacionālās apvienības Baibu Broku, un —nez, ko tas varētu nozīmēt?
Sinoptiķi skaidroja, ka pirmdienas rītā stipro lietu Rīgas centrā izraisījis neliels un mazkustīgs mākonis. Savukārt KNAB paskaidroja, ka iepriekš sākta kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros veicis neatliekamās kriminālprocesuālās darbības.
Ne dabas, ne tiesībsargātāju spēki laikam nebija sazvērējušies sūtīt zīmes par Levita prezidentūru. Slēptas nozīmes piešķiršana kādām norisēm ir mūsu pašu vēlmju, bažu un cerību projekcija. Sabiedrība no prezidenta Levita gaida daudz. Tāpēc ne viens vien saskatīja simboliskumu tās dienas notikumos. Piemēram, arī Levita kļūmē ar prezidenta zvērestu, ko viņam nācās atkārtot tāpēc, ka pirmajā reizē viņš apsolīja savus pienākumus izpildīt pēc labākās «sirdsapziņas», nevis «apziņas», kā rakstīts Satversmē.
Lai tad arī tā ir zīme, ka jaunais prezidents sargās tiklab Satversmes garu, kā arī tās satura jēgas garantētāju burtu. Pāris stundu pēc tam viņš uzsvēra, cik tas ir svarīgi, skaidrodams saikļa «un» nozīmīgumu Brīvības piemineklī rakstītajā. («Mazais saiklis «un» uzliek pienākumu. Tas uzliek pienākumu nodrošināt, ka Tēvzeme ir brīva.») Un ka darīs to ne tikai pēc labākās amata apziņas, bet arī pēc sirdsapziņas, kā ir tagad apsolījis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.