Kas notiek ar inovācijām Latvijā? Viens no galvenajiem informācijas avotiem par inovācijām, kas tiek izmantots Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā, ir apsekojumi par inovācijām uzņēmējdarbībā, kas ir veikti katrā ES dalībvalstī. Tie nodrošina kvalitatīvus un kvantitatīvus datus par inovatīvām aktivitātēm un par dažādu inovāciju veidu veiksmīgu ieviešanu tirgū.
Oficiālie statistikas dati liecina, ka Latvijā 2014. – 2016.g., salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu (2012. – 2014. gads), inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvars palielinājās par 4,8%, bet par 17,1% palielinājās to uzņēmumu skaits, kuros bija tikai tehnoloģiskās inovācijas – produkti un procesi. 76,6% rūpniecības un 65,3% pakalpojumu nozares uzņēmumu ieviesa tehnoloģiskās inovācijas, bet netehnoloģiskās inovācijas ieviesa 23,4% rūpniecības un 34,7% pakalpojumu nozares uzņēmumu.
Latvija salīdzinot ar ES. Saskaņā ar statistikas datiem, inovatīvās aktivitātes ziņā Latvija ievērojami atpaliek no citām ES dalībvalstīm. Kā rāda 2017. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskats, Latvija ir mērena novatore, jo rezultāts ir zem ES vidēja.
Pēc Eurostat datiem, gandrīz puse (51%) no visiem 28 ES dalībvalstu uzņēmumiem veica inovāciju aktivitātes laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam. Starp ES dalībvalstīm lielākā inovatīvo uzņēmumu daļa laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam bija Beļģijā (68,0% no visiem uzņēmumiem), Portugālē (67%) un Somijā (65%). Viszemākie inovatīvās aktivitātes rādītāji tika konstatēti Rumānijā (10%) un Polijā (22%), bet nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa no visiem uzņēmumiem Ungārijā un Bulgārijā bija inovatīvi aktīvi.
Savukārt Latvijā inovatīvo uzņēmumu īpatsvars sasniedza 30%.
Nevar teikt, ka Latvijā inovācijas netiek stimulētas. Darbojas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus, stiprināt augstskolu un nozaru vadošo uzņēmumu sadarbību tām nepieciešamo cilvēkresursu attīstībā, LIAA sniedz inovāciju vaučeru atbalstu utt.
Tāpēc daudzi uzskata, ka Latvija ir daudz inovatīvāka valsts nekā liecina statistikas dati un Latvija var lepoties ar vairākiem izciliem inovatīviem uzņēmumiem arī starptautiskajā līmenī. Jāņem vērā, ka apsekojums par inovācijām Latvijā ir izlases apsekojums, kurā netiek aptvertas visas nozares un netiek ietverti, piemēram, mikrouzņēmumi. Tie spēlē nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā, jo to īpatsvars ir ~ 92%, mikrouzņēmumi nodarbina ~ 32% un PVN devums ir ~ 20,4%. Bez šaubām eksistē arī citas ar statistikas metodoloģiju nesaistītas nepilnības, kas ietekmē zemo inovāciju līmeni Latvijas uzņēmumos, piemēram, situācija Latvijas zinātnē. Interesanti, ka pēc OECD atzinumiem uzņēmējdarbības sektors ir galvenais pētniecības un attīstības darbību veicējs.
Kas notiek pētniecībā? Rādītāju Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A) % no IKP vai P&A intensitāte (R&D intensity) plaši lieto gan analītiķi, gan politiķi, lai raksturotu valsts P&A līmeni, starptautiskiem salīdzinājumiem, mērķu izvirzīšanai. Saskaņā ar Eurostat datiem (1.tabula), Latvijai ir zemākais P&A intensitātes rādītājs Baltijas valstu vidū (2017. gadā P&A intensitāte Latvijā bija 0,51% no IKP, Igaunijā – 1,29% no IKP, Lietuvā – 0,89%, ES vidēji – 2,06%). Baltijas valstu izvirzītie P&A intensitātes mērķa rādītāji ir: Latvijā 1,5% no IKP līdz 2020. gadam, Igaunijā – 3,00% un Lietuvā – 1,90%.
Pēc 2017.g. datiem Latvija atrodas vistālāk no mērķa rādītāja nekā Lietuva un Igaunija, jo 2016.gadā Latvija sasniedza tikai 34% no mērķa rādītāja, savukārt Lietuva ap 47% un Igaunija – ap 43%. Pat ja Latvija 2020. gadā sasniegs savu mērķi – izdevumi P&A 1,5% no IKP, tās sniegums būs daudz zemāks par ES vidējo rādītāju un arī zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
No kopējiem izdevumiem pētniecībai uzņēmējdarbības sektorā 2017. g. lielākā izdevumu daļa – 25 milj. eiro jeb 67% – tērēta eksperimentālām izstrādēm. Salīdzinot ar 2016. gadu, izdevumi eksperimentālām izstrādēm ir samazinājušies par 3%. Kopējie izdevumi fundamentāliem pētījumiem, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājās gandrīz divas reizes, arī lietišķiem pētījumiem palielinājās par vairāk nekā 3 tūkstošiem eiro. Kopējie izdevumi pētniecībai uzņēmējdarbības sektorā 2016. g. palielinājās par ~39%.
Tieši eksperimentālās izstrādes noved pie inovāciju ieviešanas, turklāt jāņem vērā, ka izgudrojumi notiek cikliski, bet, lai tas notiktu, pētniecībai jānotiek nepārtraukti. Izskatās, ka Latvijas uzņēmumi nodarbojas ar pētniecību, bet tad rodas jautājums – kur paliek mūsu uzņēmumu eksperimentālās izstrādes? Tiek pārdotas citiem? Atliktas labākiem laikiem? Varbūt mēs neizstrādājam kaut ko būtiski jaunu, bet uzlabojam un pilnveidojam jau esošos izgudrojumus?
Primārais, protams, ir saprast un apzināties mūsu ceļu. Vai mēs pārņemam un pielāgojam to, ko jau izgudrojuši citi? Vai tomēr attīstām savas inovācijas? Abi scenāriji ir dzīvotspējīgi.
Kur mums jāpiestrādā? Saskaņā ar statistikas datiem, 2016. gadā izdevumi tehnoloģiskajām inovācijām bija 262,7 milj. eiro, no kuriem 187,6 milj. eiro jeb 71,4% tika novirzīti jaunu iekārtu, mašīnu, datortehnikas un programmatūras iegādei, bet 32,6 milj. eiro jeb 12,4% – pētniecības darbiem uzņēmumā. Pieļauju, ka Latvijas uzņēmumi iegulda naudu jaunajās tehnoloģijās, ko izstrādājuši citi, un mazāk koncentrējas uz pētījumiem un jaunu tehnoloģiju rādīšanu.
Statistikas dati liecina, ka, Latvijā izteikti trūkst sadarbības un dialoga starp uzņēmējiem, zinātniekiem, izglītības sistēmu un valdību.
Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma par inovācijām uzņēmējdarbībā dati rāda, ka inovatīvo darbību veikšanā 2014.-2016. g. tikai katram ceturtajam uzņēmumam bija sadarbība ar citiem uzņēmumiem vai institūcijām. Visvairāk kā sadarbības partneri ir minēti aprīkojuma, materiālu, komponentu vai programmatūras piegādātāji, kā nākamie minēti pārējie uzņēmumu grupas uzņēmumi, konkurenti vai citi tās pašas nozares uzņēmumi, kā arī privātā sektora klienti vai patērētāji. Visretāk kā sadarbības partneri inovāciju jomā ir minēti valsts vai sabiedriskie zinātniskās pētniecības institūti un privātie zinātniskās pētniecības institūti. Sadarbības partneri galvenokārt bija Latvijas un pārējo Eiropas valstu uzņēmumi vai institūcijas.
Raksturojot zinātnē nodarbinātos, pēc CSP datiem, 2017. gadā pētnieciskajā darbā Latvijā strādāja 11 293 darbinieki, no tiem 7504 (66,4%) bija zinātniskais personāls (zinātnieki un citi profesionāļi, kas veic pētījumus). Turklāt pēdējo gadu laikā šis rādītājs stāv uz vietas (2015. gadā no 11 283 darbiniekiem 7827 (69,4%) bija zinātniskais personāls, bet 2016. gadā no 11 029 darbiniekiem 7400 (67%) bija zinātniskais personāls).
Joprojām Latvijā ir salīdzinoši mazs gados jaunu zinātnieku skaits (skat. tabulu), zinātniskais personāls vecumā līdz 34 gadiem 2015. gadā veidoja ~26%. Salīdzinoši liels ir pensijas vecuma darbinieku vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kas veido 15,9%. Latvijā un Lietuvā zinātniskā personāla skaitā vairāk nekā puse ir sievietes (~51%), Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz zemāks (~44%).
Salīdzinot zinātniskā personāla vecuma struktūru starp Baltijas valstīm, var konstatēt, ka Lietuvā un Igaunijā ir lielāks zinātnieku īpatsvars vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Savukārt Latvijā lielākais zinātniskā personāla īpatsvars (~33%) ir vecuma grupā no 55 un vairāk, kas ir nenormāli liels procents. Ja nekas nemainīsies, drīz nebūs, kam strādāt zinātnē. Ja finansējums zinātnei turpinās samazināties, mēs nonāksim kritiskā situācijā.
Varam konstatēt pilnīgi pretēju tendenci – izdevumi pētniecībai uzņēmējdarbības sektorā samazinās, tajā pašā laikā kopējais zinātniskais personāls uzņēmējdarbības sektorā stabili palielinās.
Izgudrojumu pieteikumu statistika ir diezgan svārstīgs rādītājs, tomēr var redzēt, ka pēdējo trīs gadu laikā ir tendence samazināties izgudrojumu pieteikumu skaitam (skat. tabulu).
Kādi esam starptautiskajā līmenī? Salīdzinoši jauns starptautisks indekss Labās valsts indekss (the Good Country Index) atspoguļo valstu iespējas līdzsvarot savus pienākumus pret saviem pilsoņiem ar savu atbildību pret plašo pasauli, jo tas ir ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas pamats. Faktiskais kopējais rangs ir balstīts uz 163 valstīm, kas iekļautas indeksā un vidējo rangu septiņās kategorijās.
Pēc 2018. gada the Good Country Index rezultātiem zinātnes un tehnoloģiju jomā Latvija ierindojās 8. vietā, apsteidzot mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju (skat. tabulu).
Faktiskais kategorijas Zinātne un tehnoloģijas rangs (skat. tabulu), tiek apkopots par valstīm un vidējo rangu par pieciem rādītājiem.
- Starptautiskie studenti: valstī studējošo ārzemju studentu skaits (pēc UNESCO datiem), salīdzinājumā ar ekonomikas lielumu (IKP).
- Žurnālu eksports: periodisko izdevumu eksports, zinātniskie žurnāli un laikraksti (saskaņā ar ITC) salīdzinājumā ar ekonomikas lielumu (IKP).
- Starptautiskās publikācijas: starptautiskajos žurnālos (atbilstoši SCImago) publicēto rakstu skaits salīdzinājumā ar ekonomikas lielumu (IKP).
- Nobela prēmijas: uzkrātās Nobela prēmijas (līdz 2014. gadam), kas piešķirtas valstīm, pamatojoties uz laureātu dzimšanas valsti, kā arī institucionālās piederības valsti (valstis) piešķiršanas laikā, salīdzinot ar ekonomikas lielumu (IKP).
- Patenti: starptautisko Patentu kooperācijas līguma pieteikumu skaits (saskaņā ar WIPO), salīdzinot ar ekonomikas lielumu (IKP).
Interesanti, ka 1. vietu 153 valstu vidū ieņem Somija ar izciliem rezultātiem kategorijās Zinātnisko žurnālu eksports un Patenti. Igaunija var lepoties ar labiem rezultātiem Žurnālu eksporta un Starptautisko publikāciju kategorijās, kas ir būtiski labāki par vidējo rādītāju. Lietuva izceļas trīs kategorijās: Žurnālu eksports, Patenti un Nobela prēmijas. Latvijas visu kategoriju rezultāti ir labāki par vidējo, it īpaši labi panākumi ir kategorijās Žurnālu eksports un Nobela prēmijas.
Izaicinājumi Latvijai. Latvijas inovācijas un P&A rādītāji rada šaubas par to, vai valsts inovāciju sistēma Latvijā ir līdzsvarota.
- Neprognozējama uzņēmējdarbības vide. Iespējams, ja Latvijas uzņēmumiem tiktu nodrošināta stabila politiskā un ekonomiskā vide un uzņēmēji būtu pārliecināti par rītdienu, tad viņi arī plānotu inovāciju ieviešanu.
- Trūkst pārdomāta pieprasījuma pēc inovāciju stimulēšanas programmas. Valstij jāizskata iespēja koordinēt izcilu inovatīvu produktu komercializāciju Latvijā, lai mūsu izgudrojumi tiek realizēti mūsu valstī, nevis pārdoti citiem.
- Inovāciju pozitīva tēla uzturēšana sabiedrībā ir svarīga. Iespējams, ka uzņēmumos inovācijas tiek uztvertas kā hobijs, nevis kā nepieciešamais labklājības pieauguma nosacījums. Tomēr pasaules pieredze rāda, ka visstraujāk attīstās uzņēmumi, kuros vadītāji padomājuši par pētniecību.
- Jādomā, kas strādās zinātnē tuvākajā nākotnē. Jāizstrādā akadēmiskā personāla atjaunošanas politika. Algas augstākās izglītības sektorā nav konkurētspējīgas ar privāto sektoru, līdz ar to jaunie zinātņu doktori nav pietiekami motivēti palikt strādāt augstskolās. Var pasmelties citu valstu pieredzi. Piemēram, Somijas. Saskaņā ar daudziem salīdzinošiem starptautiskiem pētījumiem Somijas inovāciju vide ir viena no labākajām pasaulē. Šajos pētījumos uzsvērtas daudzas Somijas stiprās puses: atklāta un efektīva mijiedarbība starp uzņēmumiem un pētniecības organizācijām, augsts kvalificēta P&A personāla skaits, iespaidīgs ieguldījums pētniecībā un attīstībā, izcila izglītības sistēma un plaša inovāciju aktivitāte. Sekmīgo inovāciju izstrāde un ieviešana tirgū ir atkarīga ne tikai no iesaistīto institūciju, organizāciju, uzņēmumu u.c. pašu darbības rezultātiem, bet lielākoties no savstarpējās sadarbības. Somijā kopš 2018.g. 1.janvāra darbojas organizācija Business Finland, kas izveidojās, apvienojoties divām organizācijām – Finpro, kas piedāvā pakalpojumus internacionalizācijai, investīcijām un tūrisma veicināšanai, un Tekes, kas piedāvā finansējumu inovācijas darbībām. Izveidotās organizācijas mērķis ir attīstīt Somijā vispievilcīgāko un konkurētspējīgāko inovāciju vidi, kurā uzņēmumi spēj augt, mainīties un gūt panākumus. Business Finland strādā 600 eksperti 40 birojos ārvalstīs un 20 reģionālajos birojos visā Somijā. Business Finland uzrauga un novērtē finansēto projektu rezultātus un ietekmi visā to dzīves ciklā, seko salīdzinošiem starptautiskiem pētījumiem un aptaujām, piemēram, pētījumiem, kurus koordinē OECD, ES un dažādas citas organizācijas, un arī veic savus salīdzinošos pētījumus par inovāciju aktivitātēm dažādās valstīs.
Inovatīvās darbības plaisa starp attīstības un attīstītām valstīm pastāvīgi palielinās. Tādēļ valdībai nepieciešams pievērst lielāku uzmanību inovācijas veicināšanai gan no finansēšanas, gan no likumdošanas skatupunktiem.
Autore ir Dr.oec., biedrības “Eirointegrācija un ekonomiskā attīstība” valdes priekšsēdētāja
Pagaidām nav neviena komentāra