Somu rakstnieka Tommi Kinnunena romāns Četru ceļu krustojums — dzīvības turpināšanas vēsture
Aizvērusi grāmatas pēdējo vāku, raidu kosmosā pateicību tulkotājai Maimai Grīnbergai, ka somu rakstnieka Tommi Kinnunena slava īsā laikā sasniegusi arī latviski lasošos. Stāsts par rakstnieka ienākšanu literatūrā ir gandrīz neticams: nezināms literatūras skolotājs no Turku uzraksta savu pirmo romānu Četru ceļu krustojums, kurā nav nekā no iesācēja neveikluma. 2014. gadā darbs saņem labākā romāna titulu Somijā, kopš tā brīža tulkots 20 pasaules valodās, uzvests teātros, radīta opera.
Romānā četri dzīvesstāsti trijās paaudzēs. Stāsts sākas ar 1895. gadu, kad sievietes tikko sākušas apgūt profesijas, līdz ar to var pašas izvēlēties savu dzīvi. Pirmais ir vecmātes Marijas stāsts. Viņa ir tā, kura savu neatkarību apliecina, iekārtojoties mājā ciemata galā aiz četru ceļu krustojuma. Kā vecmāte viņa ir izslavēta tuvu un tālu, mazo līkumiņu, ko ceļš met aiz krustojuma, apkārtējie iesaukuši par Vecmātes līkumu. Tātad stāsts nav gluži par krustojumu, bet gan par māju aiz tā, jo māja — dzimta — apvieno šos četrus likteņus.
