Rīgā top Eiropas prasībām atbilstoša atkritumu šķirošanas sistēma

Patlaban atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr ar atkritumu apjomu samazināšanu un šķirošanu pagaidām vēl esam pagājušajā gadsimtā. Rīgu raksturo ierobežotas dalītās vākšanas iespējas, atkritumu izvešanas automašīnas, kuru darba mūžs tuvojas izskaņai. Apdraudēta ir arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto vides mērķu sasniegšana – ja Rīgā netiks ieviesta atbilstoša šķirošanas infrastruktūra, Latvija nespēs panākt, ka 2020. gadā tiks pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu, un jau 2035. gadā sasniegt situāciju, kad poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.

Tāpēc Rīga jau vairākus gadus strādā pie atkritumu saimniecības modernizācijas projekta – patlaban darbs ir finiša taisnē. Rīgas mērķi, plānojot atkritumu saimniecības modernizāciju, bija iegūt zemāko iespējamo cenu par kvalitatīvu un modernu pakalpojumu, vienlaicīgi netērējot pašvaldības līdzekļus sistēmas ieviešanai, un nodrošināt, lai visā Rīgas teritorijā būtu viena cena visiem iedzīvotājiem, pa vienu ielu kursētu viens atkritumu apsaimniekošanas auto, mazinot sastrēgumus, troksni un CO₂ izmešu daudzumu, un lai iedzīvotājiem būtu plašas šķirošanas iespējas. Pirms pieņemt lēmumu par optimālā apsaimniekošanas modeļa izvēli, tika veikts detalizēts, neatkarīgs pētījums. Šis pētījums arī bija pamats publiskās un privātās partnerības izvēlei, ko apstiprināja gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), gan Finanšu ministrija.

Pagājušajā trešdienā notikusī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde ir kliedējusi vairākuma deputātu bažas par gaidāmajām pārmaiņām Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Šobrīd ir kārta plašākai sabiedrībai, kam varētu būt interesanti parlamenta komisijā izskanējušie argumenti.

Pirmkārt, deputāti pauda bažas par 20 gadu termiņu. Ir jāpaskaidro, ka tas izvēlēts pārdomātā procesā, konsultējoties ar nozares ekspertiem un atbildīgajām institūcijām. Trīs investīciju ciklos Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizācijā ir jāiegulda gandrīz 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Operatora pienākums būs nodrošināt visas nepieciešamās investīcijas, neradot papildu finanšu slogu pašvaldības budžetam. Piedāvājot īsāku investīciju atguves periodu, tas ievērojami sadārdzinātu tarifu iedzīvotājiem.

Otrkārt, komisijā izskanēja šaubas par iespējām pašvaldībai kontrolēt maksas par atkritumu apsaimniekošanu pieaugumu. Tarifa izmaiņas iespējamas tikai dažos, no operatora neatkarīgos, stingri reglamentētos gadījumos. Runājot par atsevišķiem, publiski izskanējušiem paziņojumiem par līdzšinējā tarifa dubultošanos, tas absolūti neatbilst realitātei.

Tarifs iedzīvotājiem pēc līguma noslēgšanas paaugstināsies vidēji par 15 %, un izmaiņas saistītas pamatā ar dabas resursu nodokļa pieaugumu un atkritumu noglabāšanas poligonā izmaksām.

No kopējā tarifa iedzīvotājam vairāk nekā 50 % veido dažādi nodokļi, nodevas, noglabāšanas izmaksas, 30 % – investīcijas. Operatora apsaimniekošanas izmaksas ir tikai 36 %. Izmantojot jaunās šķirošanas iespējas, iedzīvotāji saņems mūsdienīgu pakalpojumu par vienu no zemākajām cenām Eiropā.

Treškārt, ir jākliedē bažas par konkurences trūkumu. Atkritumu apsaimniekošanas nozares specifika ir tā, ka konkurences moments tiek nodrošināts iepirkuma konkursa brīdī – uzvar, tas pretendents, kas spēj piedāvāt izdevīgāko cenu. Lai to nodrošinātu, tika izsludināts plašs starptautisks konkurss. Mēs esam gandarīti, ka konkursa rezultātā divi lielākie nozares uzņēmumi – “Clean R” un “Eco Baltia vide” – spēja pārvarēt gadiem ilgušas nesaskaņas un izveidot kopuzņēmumu dalībai konkursā. Abi uzvarējušie uzņēmumi jau tagad apkalpo aptuveni 88 % Rīgas klientu, tāpēc jūtamies pārliecināti par to spēju nodrošināt pakalpojumu.

Ceturtkārt, sēdē izskanēja jautājums, kāpēc iepirkums netika sadalīts vairākās zonās? Šobrīd sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumus galvaspilsētā sniedz četri uzņēmumi, un tam ir vairāki negatīvi blakusefekti. Iedzīvotāji saņem pakalpojumu par ļoti dažādu cenu, jo katrs uzņēmums tos nosaka pēc saviem ieskatiem. Sadalot pakalpojumu zonās, Sarkandaugavas vai Bolderājas iedzīvotāji nākotnē maksātu daudz vairāk nekā, piemēram, Ķengaragā tāpēc vien, ka ceļš līdz poligonam ir tālāks. Rīgas domes mērķis bija izlīdzināt šīs atšķirības un radīt vienlīdzīgu situāciju visiem rīdziniekiem.

Tagad nereti ir arī situācijas, ka visu četru firmu mašīnas brauc pa vienām un tām pašām ielām cita aiz citas, katra pie saviem klientiem, lai savākto aizvestu uz «Getliņu» poligonu Stopiņu novadā. Tas rada nevajadzīgus sastrēgumus, vairāk auto izplūdes gāžu. Turklāt vairāki par cenu konkurējoši uzņēmumi nespēj nodrošināt atbilstošu pakalpojumu kvalitāti. Tāpēc tagad izvēlēts viens atkritumu apsaimniekotājs, izstrādājot caurskatāmus konkursa noteikumus un paredzot pašvaldībai iespējas ietekmēt privāto partneri, lai tas ievērotu visus pašvaldības uzliktos nosacījumus.

Nobeigumā ir jāuzsver, ka šis konkurss netika apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā – tā nolikums bija kvalitatīvi izstrādāts un saskaņots ar CFLA, FM un VARAM.  Tieši tāpēc esam gandarīti par paveikto darbu un to, ka gadiem ilgušais process tuvojas noslēgumam. Rīga beidzot iegūs sev cienīgu ilgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas palīdzēs iedzīvotājiem ietaupīt uz atkritumu izvešanu, izmantojot plašo šķirošanas infrastruktūru.

 

Autore ir Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece