Mūsu miskaste

Mārtiņš Galenieks
Print Friendly, PDF & Email

Lai samazinātu cilvēka radīto atkritumu daudzumu, ir jāmēģina tikt vaļā no visa, kas paredzēts vienreizējai lietošanai, jāvairās no pārtikas iepakojumiem, jāšķiro, kas šķirojams, un, ja vien iespējams, jākompostē ēdiena paliekas

No Antarktīdas līdz Everestam, līdz pat planētas dziļākajai vietai Marianas dziļvagai 11 kilometrus zem jūras līmeņa Klusajā okeānā — visur var atrast cilvēka radītu miskasti. Nesen pasauli pāršalca ziņa par krastā izskalotu vali, kura vēderā atrada vairākus desmitus kilogramu plastmasas maisiņu. Paredzams, ka līdz 2050. gadam pasaules jūrās un okeānos plastmasas būs vairāk nekā zivju. Liela daļa no tās būs neredzama. Ar neapbruņotu aci nesaskatāmas plastmasas mikrodaļiņas jau šobrīd ir gan gaisā, gan ūdenī. Nupat publicētā pētījumā aprēķināts, ka cilvēks vidēji gadā apēd vismaz 50 tūkstošus mikroskopisku plastmasas daļiņu un tikpat daudz arī ieielpo. Pagaidām gan nav pētījumu, kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēka veselību. Taču viens ir skaidrs — mēs radām par daudz atkritumu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu