Gaidāma būtiska prokremlisko spēku pārgrupēšana
Varas vertikāles izskatās stabilas, līdz strauji sabrūk. Piemēru vēsturē ir daudz, bet Rīgas domē notiekošajam Saskaņai saprotamākais varētu būt it kā varenās PSRS piepešais sabrukums 1991. gadā. Pašreizējās Krievijas varas vertikāles galva Putins to uzskata par 20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu. Nils Ušakovs varētu teikt, ka Rīgā pašlaik notiek Kremļa konstruētās «krievu pasaules» šajā gadsimtā lielākā katastrofa Latvijā. Tomēr arī kremlinu traģēdija atkārtojas kā farss.
Piemēram, Daini Turlo, kuru Rīgas domes politbirojs pagājušonedēļ izdomāja ielikt par «lielāko kretīnu» savas vertikāles augšgalā, nevar salīdzināt ar perestroikas sācēju Gorbačovu, kura priekštecis kompartijas ģenerālsekretāra amatā Čerņenko turklāt nebija aizbēdzis uz «sapuvušo Eiropu», kā tagad Ušakovs, kurš nu varētu atkal būt pirmais numurs partijas sarak-stā ārkārtas vēlēšanās. Un padomju armijas pulkvedis Turlais, kurš izveda sevi no Afganistānas neilgi pirms PSRS sabrukuma, nav glasnostj jeb atklātības ieviesējs Rīgas domē. Atklātību tur sāka ieviest KNAB, kad pērn decembrī pirmoreiz ieradās kratīt Ušakova un citu kabinetus. Ja šim notikumam vajadzētu paralēles tālaika PSRS, tam būtu bijis jābūt kādam NATO tanku reidam PSRS galvaspilsētā.
Lai arī kādas vēsturiskās paralēles, kārtējo reizi redzējām, ka vertikālas varas struktūras ar vienu vadoni augšā korupcija nenovēršami noēd, līdz vienā brīdī tās pēkšņi sabrūk.
Paradoksāli, ka sabrukuma tiešais izraisītājs bija Ušakovs pats. Gandrīz desmit gadus koptā nodokļu maksātāju naudas dalīšanas shēmu, sviru un skrūvīšu sistēma bija lemta vertikālai ķēdes reakcijai, līdzko virsotne bija prom. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs salīdzina Ušakovu ar «agrāro plēvi», kuras ēnā veģetējušie «augi» tagad tiecoties «pret sauli». Šiem dārzeņiem vienīgā ideoloģija ir pašu merkantilās intereses, tāpēc, protams, sākās resursu pārdale un tajā ieinteresēto «šantāža» (Ušakovs) un «rekets» (Turlais). Šīm «razborkām» nav sakara ne ar partiju programmām, ne ar ģeopolitiku, tāpēc «lielajā bildē» nav īsti svarīgi, kurš tieši baraņņiks vai rosļikovs kuru bergmani vai burovu šantažē un reketē. Toties, jācer, beidzot arī viņu vēlētājiem var nākties atzīt, ka ne jau «tāpēc, ka krievi». Paradoksāli, taču varam teikt paldies Nilam, ka diskreditējis arī Saskaņas kopto etniskās šķelšanas politiku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.