Patērētāji pieprasa reālus risinājumus

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kārlis Ķezberis
Print Friendly, PDF & Email

Ziemā ar pozitīvu skatu gaidījām konstruktīvas Autopārvadājumu likuma izmaiņas, kas solīja sakārtot un uzlabot pasažieru pārvadājumu sektoru, mazināt ēnu ekonomiku, vienkāršot regulējumu vadītājiem un sakārtot dramatisko situāciju lidostā. Tuvojoties likuma grozījumu apstiprināšanai, esam spiesti konstatēt, ka uz jauno valdību esam likuši pārāk lielas cerības.

Bolt pagājušajā gadā ir nomaksājis nodokļos Latvijā nepilnu miljonu eiro un kā viens no atpazīstamākajiem zīmoliem vienmēr esam atvērti ciešai sadarbībai ar likumdevējiem, lai risinātu samilzušās problēmas nozarē. No valdības mēs sagaidām godīgu, caurspīdīgu regulējumu, kas mazinātu ēnu ekonomiku, kā arī nodrošinātu sociālo aizsardzību vadītājiem un brīvi pieejamu, saprotamu un ērtu pakalpojumu patērētājiem. Diemžēl tagad redzam, ka piedāvātie grozījumi būs tikai formalitāte, nevis reāli risinājumi.

Apsveicams ir centiens ieviest regulējumu mobilajām lietotnēm jeb t.s. platformām, kuru vidū būs arī Bolt. Grozījumi paredz, ka platformas reģistrējas un ievēro stingras prasības, piemēram, precīzākas informācijas atspoguļošana lietotnēs un datu apmaiņa ar kontrolējošajām iestādēm.

Tas noteikti būtu ieguvums patērētājiem, ja vien būtu atbildēts jautājums, kas notiks ar platformām, kas prasības neievēros. Diemžēl šeit atspoguļojas valdības zināšanu robi, jo ir pilnīgi skaidrs, ka iedomāto risinājumu – negodprātīgo platformu bloķēšanu – praksē nav iespējams īstenot, jo šādu risinājumu nebūs problēmu apiet. Līdzīgi centieni bija arī azartspēļu nozarē, kur pēc nesekmīgiem mēģinājumiem bloķēt un aizliegt nelegālas azartspēļu tīmekļvietnes kā pēdējo iespējamo risinājumu pieņēma pašu lietotāju sodīšanu. Vai gaidāms, ka arī pasažieris tiks sodīts par to, ka iekāpa nepareizajā taksometrā?

Regulējums arī nekādi neveicina birokrātiskā sloga mazināšanu, kas būtiski paaugstinātu nodokļu nomaksu vadītāju vidū. Vadītāji, kuri izmanto platformas, visbiežāk ir vienas personas uzņēmumi, jo, pēc esošā regulējuma definīcijas, pakalpojumu var sniegt tikai komersants, tātad, SIA, AS vai IK. Valdība nepiedāvā atbildes uz jautājumu, kam par iemeslu ir nevēlēšanās pieļaut iespēju vadītājiem sniegt pasažieru pārvadājumus un maksāt nodokļus vienkāršākā veidā – kā saimnieciskās darbības veicējiem jeb t.s. pašnodarbinātām personām – kā tas ir kaimiņvalstīs. Arguments, ka komersants uzņemas lielāku atbildību, neiztur kritiku.

Patlaban vadītāji reģistrējas kā viena cilvēka mazkapitāla SIA, no kuriem nopietnos negadījumos tāpat patērētājs nevarēs neko piedzīt. Turklāt vairākām citām profesijām Latvijā, piemēram, ārstiem un juristiem, šāds statuss ir pieļaujams, neskatoties uz to, ka tām ir potenciāli daudz lielāki riska faktori.

Tā vietā, lai šādu pakalpojumu sniegšanu padarītu vienkāršāku ar mazāku administratīvo slogu, valdība vispirms cenšas izdarīt vienkāršāko, tā teikt, lai ķeksīša pēc darbs būtu “padarīts”, nevis domāt par risinājumiem, kas visai sabiedrībai būtu lietderīgi. Atliek secināt, ka Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā iekļautā apņemšanās attīstīt un veicināt kopbraukšanu, kas kaimiņvalstīs jau ir realitāte, Latvijā, acīmredzot, paliks tikai kā nākotnes vīzija.

Jāatzīmē, ka arī regulējuma piedāvātie risinājumi lidostas haosam liecina par nepārdomātiem risinājumiem, kas liecina, ka klientu ērtība un pakalpojuma kvalitāte nav valdības prioritāte. Krāpnieciskus pārvadātājus mēģinās “izspiest” ar viegli apejamām formālām prasībām, kamēr pasažieriem piedāvātais risinājums – t.s. vaučeru sistēma – visticamāk, vienkārši palielinās rindas pie lidostā esošajiem mazumtirgotājiem. Šīs gan ir labas ziņas mums, jo Bolt patlaban ir labākais veids, kā cilvēkiem pārvietoties no lidostas – mūsu tarifi ir vienādi visā pilsētā, tāpēc mūs tas skar vismazāk. Vienlaikus, nevaram neredzēt, ka dramatiskā situācija kaitē visas nozares tēlam, un patērētāji pieprasa reālus risinājumus.

Taču vislielākās bažas rada nozarē vēl aizvien ļoti izplatītā ēnu ekonomika, ar ko valdība nespēj tikt galā. Pirms pāris gadiem tika ieviests ļoti “unikāls” risinājums – sociālā nodokļa avansa maksājums, par ko valdība apmierināti sit sev uz pleca, jo pēc tā ieviešanas nodokļu ieņēmumi pieauga. Tas, protams, ir apsveicami. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka nozarē ēnu ekonomika vēl aizvien saglabājas 80% apmērā, to tomēr drīzāk gribētos tulkot kā izgāšanos. Ir steidzami jāievieš būtiskas izmaiņas, nevis jācer uz gaišāku nākotni. Diemžēl mūsu centieni uzsākt sarunu ar valsts iestādēm par iespējamiem risinājumiem, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi un pierādāmo ieguvumu valsts budžetam, ir bijuši nesekmīgi, kas sevišķi mulsina laikā, kad valstij ir budžeta deficīts.

Saprotam, ka nevienā valstī nav viegli un ātri izstrādāt pārliecinošu regulējumu sektoros, kuros aizvien lielāku īpatsvaru iegūst jauni biznesa modeļi. Taču tagad esam spiesti secināt, ka valsts iestāžu domāšana arvien vairāk attālinās no uzņēmējiem un patērētājiem.

 

Autors ir Bolt vadītājs Latvijā

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu