Kokrūpnieks un papīra ražotājs Jānis Mīlmanis bija bagātākais cilvēks 20.—30. gadu Latvijā. Vismaz tad, ja bagātību mēra pēc viņa uzņēmuma oficiāli deklarētās peļņas un valstij samaksātajiem nodokļiem
Ja paņemsit rokā kādu pirmskara Latvijas laikrakstu, ir liela iespēja, ka tas iespiests uz Mīlmanim piederošajā Jaunciema papīrfabrikā ražotā papīra. Neskaitot papīrfabriku un plašo kokmateriālu ražotni Ķīšezera krastā, enerģiskajam uzņēmējam piederēja vēl arī papes ražotnes Bormaņos pie Trapenes un Jaunlaicenē.
20. gados prese Mīlmani, kas, starp citu, bija kristīts ebrejs, tādēļ rakstos sastopams arī kā Mulmans, godāja par «patstāvīgās Latvijas rūpniecības pirmo celmlauzi vārda vispilnīgākā nozīmē» un labāko ekspertu koktirdzniecības jautājumos.
Uzņēmējs bija ilggadīgs Kokrūpnieku savienības valdes priekšsēdētājs. 1936. gadā viņa īpašumu peļņa sasniedza 1 408 766 latus. Maksājot valstij gadā nodokļos 105 389 latus, uzņēmējs 1937. gadā ieņēma otro vietu tūdaļ pēc koktirgotāja un rūpnieka Alfrēda Trijeca.
Iekārtojas Ķīšezera krastā
Jānis Mīlmanis piedzima 1870. gada 19. novembrī Ikšķiles pagastā. Par vecākiem un bērnības dienām informācijas trūkst, taču zināms, ka 23 gadu vecumā viņš sācis apkaimē uzpirkt meža gabalus izstrādāšanai malkā. Tirgošanās ar malku ļāva sakrāt starta kapitālu, lai 1900. gadā pārietu uz plašākām mežu operācijām — kokmateriālu ražošanu un pārdošanu. 1904. gadā Mīlmanis iesaistījās Rīgā slavenā būvuzņēmēja Krišjāņa Ķergalvja gatera darbā. Guvis pieredzi, 1908. gadā atvēra savu kokmateriālu eksporta kantori un sāka sūtīt zāģmateriālus uz ārzemēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.