Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons vēlas no premjera sagaidīt iniciatīvu par akustisko koncertzāli Rīgā
Par karstu kartupeli arhitektu, kultūras jomas pārstāvju un pilsētas plānotāju mutēs pēdējos mēnešos kļuvis nacionālās akustiskās koncertzāles projekts. Vai būvēt pirms 13 gadiem starptautiskā konkursā uzvarējušo arhitekta Anda Sīļa klasiskās mūzikas «katedrāli» uz AB dambja par 118 miljoniem eiro vai meklēt citas alternatīvas? Varbūt koncertzāles mērķi atlikt līdz labākiem laikiem?
Rast skaidru atbildi uz šiem jautājumiem ir svarīgi arī tāpēc, ka sarūk laika sprīdis Eiropas struktūrfondu finansējuma, 23 miljonu, apgūšanai — par šo naudu, kas jāizmanto līdz 2022. gadam, iespējams rekonstruēt AB dambi koncertzāles būvdarbu sākšanai.
Intervijā arhitekts Gatis Didrihsons, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs, iezīmē savu redzējumu par koncertzāles tapšanu. Didrihsons arī skaidro, kas mūsdienās ir laba pilsētvide, no kuras cilvēki nebēg prom, bet dzīvo ar prieku.
Kādu redzat mūsdienu Rīgu tās ideālajā versijā — kā iedzīvotājs un arhitekts?
Rīga ir Baltijas metropole, viena no Ziemeļeiropas galvaspilsētām. Mana Rīga nav tik daudz Vecrīga, bet saistās ar bulvāru loku, jūgendstilu — 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā radītajām vērtībām. Rīga man ir ļoti mīļa. Pilsēta ar lielu potenciālu. Šobrīd politiskais klimats un saimniekošana ir tāda, ka Rīga ir vienā noskaņojumā, valsts — citā. Manuprāt, tas ir jāizbeidz, no tā cieš visi. Pilsētas attīstība mazāk jāvērtē politiski, vairāk saimnieciski. Kaimiņu galvaspilsētas Viļņa, Tallina ir citā līmenī. Rīga ļoti bremzē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.