Riepu krāvumi Starta ielā. Ilustratīvs foto: Ieva Čīka, LETA
Nepieciešamība pilnveidot regulējumu atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir briedusi daudzus gadus. No vienas puses, to ir veicinājuši dažādi skandāli, piemēram, apjomīgie plastmasas pudeļu un riepu ugunsgrēki. No otras puses, arvien lielāku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm rada Eiropas Savienības vides jomā izvirzītie mērķi. Tā kā ir pamatotas bažas, ka noteiktajos termiņos daļu no mērķiem Latvija varētu nesasniegt, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir jāveic izmaiņas. Par situāciju atkritumu apsaimniekošanā nopietnu interesi izrādījuši arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti, uzdodot ierēdņiem sniegt pārskatu par plānoto rīcību situācijas uzlabošanai.
Šo iemeslu dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēdējo mēnešu laikā ir sagatavojusi virkni Ministru kabineta noteikumu grozījumu, kuru mērķis ir uzlabot dažāda veida atkritumu savākšanas un pārstrādāšanas rādītājus. Ministrija, prezentējot izmaiņas, ir norādījusi, ka tās pozitīvi ietekmēs vidi, kā arī “sekmēs tādu apsaimniekotāju skaita samazināšanos, kuri rada tirgus kropļojumu, nosakot neatbilstoši zemas cenas atkritumu apsaimniekošanas darbībām ražotāju atbildības sistēmas ietvaros”. Savukārt apsaimniekotājiem noteiktais depozīts nodrošinās līdzekļus gadījumam, ja apsaimniekotājs ražotāju atbildības sistēmas ietvaros nebūs ievērojis likumu prasības un valstij būs jāiesaistās uzkrāto un nepārstrādāto atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas organizēšanā.
