Sajūtu blieziens un sendienu prievītes

Foto — Kristaps Kalns
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

Nacionālā teātra izrāde Zem diviem karogiem ir kā laika mašīna, kurā katrs skatītājs dodas savā ceļojumā

Sākās izrāde, un, ieraugot jauno aktieru rindu rakstainos džemperos, ausīs ieskanējās nevis kāds no Jumpravas hitiem, bet Jāņa Petera dzeja Gunāra Šimkus melodijā — «nedz lādēs, nedz rijās, nedz sendienu prievītēs…». Skaidrs, ka ne jau «banānenēs» vai smieklīgās matu tresēs gar muguru «pastāv tā sūtība, elpo tā būtība». Nepārprotama ir jauno aktieru Madaras Bores, Ilvas Centeres, Agneses Cīrules, Kaspara Aniņa, Romāna Bargā, Raimonda Celma, Arta Drozdova, Kārļa Reijera un Igora Šelegovska, režisora Valtera Sīļa un dramaturga Jāņa Baloža aizrautīgā vēlme iekāpt tajā aizgājušajā laikā. Tas uzpērk un aizrauj līdzi. Bet ko viņi aiz šīm «sendienu prievītēm» ir ieraudzījuši, par ko viņiem pašiem ir šis visumā ļoti parastais un līdzenais stāsts, man tā arī palika noslēpums. Vai tiešām tikai par kādu simpātisku latviešu rokgrupu, kurai bija lemts uzlēkt un norietēt «zem diviem karogiem»?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu