Ārkārtas situācijās par maz uzticamies profesionāļiem

Krievijas lidsabiedrības "Aeroflot" lidmašīna "Sukhoi Superjet-100" (SSJ100) aizdegās un bija spiesta nosēsties Maskavas lidostā Šeremetjevo 5.maijā. Attēls no Krievijas izmeklēšanas komitejas video/TASS/Scanpix
Kārlis Apalups
Print Friendly, PDF & Email

Maija sākumā Maskavā, Šeremetjevas lidostā, avārijas nosēšanos veica aizdegusies Krievijas lidsabiedrības Aeroflot lidmašīna. Izglābās 37 cilvēki, bet 41 gāja bojā. Evakuāciju uz zemes sarežģīja pasažieri, kuri panikā centās paņemt savas somas no bagāžas nodalījuma. Tas aizkavēja astes daļā esošo cilvēku evakuāciju un bija viņu nāves cēlonis. Situācija kārtējo reizi apliecināja, ka zināšanām par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, var būt dzīvības cena. Būtiskākais ārkārtas situācijās ir saglabāt mieru un rīkoties pārdomāti, sekojot norādēm. Dažkārt mantiskās vērtības vērtējam augstāk par savu un līdzcilvēku dzīvību, un tieši vieglprātība ir viens no faktoriem, kas ārkārtas situācijā aizkavē savlaicīgu evakuēšanos.

Uzticēties evakuācijas plānam

Pirmais un būtiskākais noteikums jebkurā ārkārtas situācijā – saglabāt mieru! Paļaujoties uz instinktiem un izslēdzot loģisko domāšanu, rodas nepareizas, neapzinātas idejas un evakuācijas process tiek krietni sarežģīts. Nedomājiet, ka vislabāk zināsiet ātrāko un drošāko ceļu uz izeju. Šādos gadījumos aicinu meklēt ēkā vai objektā norādītās evakuācijas izejas, sekojot trauksmes signāliem vai paziņojumiem.

Visās publiskajās ēkās, lielveikalos un nozīmīgos cilvēku pulcēšanās objektos par drošību un evakuēšanos ir padomāts, plānu izstrādājuši nozares profesionāļi. Ārkārtas situācijās jāuzticas viņu sagatavotajām instrukcijām. Informācijas trūkums, cilvēku pārdrošība, dažkārt pat vieglprātība ārkārtas situācijās rada papildus apdraudējumu. Kā piemēru varētu minēt lielveikala Maxima traģēdiju – uz trauksmes signāliem nereaģēja nedz apmeklētāji, nedz veikala darbinieki. Ja atskan trauksme – jāevakuējas! Ja izrādīsies, ka trauksme nostrādājusi nepamatoti, būsiet zaudējis pusstundu no savas dienas, taču, ja tai būs iemesls – būsiet glābis sev dzīvību.

Haoss izraisa nepareizu darbību ķēdi

Biežāk pieļautā kļūda ir krišana panikā. Cilvēks vairs nespēj rast racionālus situācijas risinājumus. Ja vairākums krīt panikā, rodas haoss, aizsākot nepareizu darbību ķēdi. Īpaši bīstama ir panikas rašanās masu pasākumos, kad milzīgs skaits cilvēku veic nekoordinētas darbības, pakļaujot riskam sevi un apkārtējos.

Ikvienā ārkārtas situācijā galvenajam mērķim jābūt drošai izkļūšanai no ēkas, objekta vai teritorijas. Nekādā gadījumā nevajag censties paspēt paņemt personīgās mantas – koferus, telefonus, datorus u.c. Sava un citu dzīvība ir pats nozīmīgākais! Tas jāatceras ikvienā situācijā. Nevienas dārgas kurpes koferī vai jauns dators nedrīkst tikt izvirzīts kā prioritāte, paļaujoties uz veiksmi vai domājot – ar mani tāpat nekas nenotiks. Mantiskās vērtības ir atjaunojamas, bet cilvēka dzīvība – nē! Traģiskākais iznākums ārkārtas situācijās, protams, ir cilvēka nāve, taču mēdz būt arī nopietnas fiziskas un garīgas traumas.

Ieejot veikalā, apskati avārijas izeju virzienus

Mums paveicies, jo dzīvojam valstī, kur nav novērojamas lielas dabas katastrofas, taču visbūtiskākās nepilnības saskatāmas ugunsgrēku izcelšanās gadījumos. Joprojām nezinām pareizos rīcības soļus, vieglprātīgi attiecamies pret uguni, neprasmīgi evakuējoties tiek zaudētas cilvēku dzīvības. Katra dzīvība ir no svara! Vēlreiz jāuzsver pārbaužu un apmācību nepieciešamība, jo nedrīkst paļauties tikai uz iedzīvotāju godaprātu, cerot, ka viņi paši atradīs informāciju. Diemžēl  sākam domāt brīdī, kad ir par vēlu. Šī tendence ir jāizskauž. Reakcijai uz negadījumiem jābūt, bet prevencijai ir nozīmīgāka loma.

Par apmācībām runājot, aicinātu ikkatru apmeklēt, piemēram, pirmās palīdzības kursus, domājot ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem, lai nepieciešamības gadījumā spētu sniegt pirmo palīdzību nelaimē nonākušajiem. Būtiski ik uz soļa apzināties reālo situāciju un saprast, kā rīkoties briesmu gadījumā. Varbūt skan muļķīgi, bet, ieejot veikalā, pacelsim galvu un apskatīsim avārijas izeju virzienus. Nav jābaidās, bet jābūt uzmanīgiem.

Pamatzināšanas jāiemāca jau skolas solā

Atbildīgās institūcijas regulāri un pareizi strādā ar sabiedrību, informējot mūs par drošības jautājumiem un aktualitātēm. Kā uztveram sniegto vēstījumu, atkarīgs no mums pašiem. Kā sabiedrība ļoti rūpīgi attiecamies pret dabu, finansēm, kultūru – ar tādu pašu aizrautību aicinātu cilvēkus domāt arī par drošības jautājumiem.

Pamatzināšanas par rīcību ārkārtas situācijās jāiegūst jau skolas solā, vēlāk to atgādinot augstskolās un darbavietās. Sabiedrība jāuztur tonusā. Ar to vien, ka uzrakstīti noteikumi un plāns, nepietiek. Cilvēki ir jāapmāca praktiski, imitējot situācijas un rīkojot mācības. Tas veidos pavisam citu izpratni un reakciju reālu notikumu laikā.

Latvijas iedzīvotājiem šīs prasmes vēl nav attīstītas pietiekamā līmenī, mums ir, kur augt. Tāpēc aktuāla ir informācijas nodošana arī izglītības iestādēs un darbavietās.

 

Autors ir drošības uzņēmuma “ZEVS Security Consulting” prezidents

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu