LTV vadītājs Einārs Giels: Nevaru būt diktators 6

LTV jaunais valdes priekšsēdētājs Einārs Giels. Foto: Edmunds Brencis
Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

NEPLP izraudzītais Latvijas Televīzijas jaunais valdes priekšsēdētājs Einārs Giels (39) plašākai sabiedrībai nav pazīstams. Viņš ir biznesa konsultants, augstskolas Turība un Latvijas Jūras akadēmijas lektors, pēdējā darbavieta — Olainfarm mārketinga tirgus datu analītiķis. Giels bijis arī administratīvais vadītājs arhitektu birojā, atbildējis par zvanu centra informācijas sistēmu Latvijas Automoto biedrībā.

Mediju jomā Giels nav strādājis un nevienu uzņēmumu nav vadījis, tāpēc neatbilst valdes locekļa prasībām, kas noteiktas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Toties Gielam piemīt radošs gars — viņš Ir atklāj, ka savulaik spēlējis Cēsu Tautas teātrī, viņa dzejoļi publicēti Cēsu kultūras biedrības Harmonija izdotos divos krājumos Man vārds uz mēles kopā ar citiem autoriem. Pašam ir savs dzejas blogs. Giela “dvēseles kliedzienus”, kā tos viņš nosaucis pats, var lasīt šeit.

NEPLP lēmumu par LTV valdes priekšsedētāja iecelšanu apšauba ne tikai Latvijas Žurnālistu asociācija, bet arī Saeimas deputāti — Jaunā konservatīvā partija un Jaunā Vienotība. Padome noliedz politisku ietekmi konkursā, taču LTV raidījums De facto pieļāvis, ka uz gala lēmumu iespaidu varētu būt atstājusi partija KPV LV — tās valdes loceklis un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro agrāk strādājis kopā ar advokātu Pāvelu Rebenoku, kurš tagad ir ne tikai ministra padomnieks, bet arī Olainfarm padomes priekšsēdētājs. Savukārt KPV LV līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš Saeimā vada par medijiem atbildīgo komisiju.

Gielu intervējam 29. martā — nākamajā dienā pēc NEPLP paziņojuma, ka viņš uzvarējis LTV valdes locekļu konkursā. Oficiāli darbs LTV valdē Gielam jāsāk 15. aprīlī kopā ar Evu Juhņēviču — viņa iepriekš bija Dziesmusvētku izpilddirektore, bet tagad NEPLP viņu apstiprinājusi par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos.

 

Mēs neko par jums īsti nezinām. Pastāstiet, no kurienes nākat, kas ir jūsu ģimene!

Nāku no Cēsīm, tur esmu dzīvojis, mācījies. Tur sāku studijas Turībā un Cēsīs pabeidzu augstskolu ar kvalifikāciju — grāmatvedis. Pārgāju uz bakalauriem un biznesa vadību Turībā, tad likumsakarīgi aizgāju uz maģistrantūru. Par ģimeni sīkāk negribētu stāstīt, jo es šajā brīdī esmu publiskā persona, nevis mana ģimene.

Kā nonācāt līdz LTV valdes konkursam? Pats izdomājāt vai jūs ieteica?

Nav man politiskās aizmugures, mani neviens neiesaistīja. Pats aprunājos ar ģimeni, un izvērtējām plusus un mīnusus, vai varu kļūt par publisku personu. Tas bija mans personisks lēmums. Es to vēlējos jau 2013. gadā un tagad arī.

Jūs uz LTV valdi startējāt jau 2013. gadā?

Jā. Godīgi sakot, vairs neatceros, vai mani toreiz atsijāja, vai vispār dokumenti nenonāca līdz padomei.

Sakāt, ka jums nav politiskās aizmugures, bet Latvijā neviens tam netic.

Laikam lielākais skandāls ir par to, ka man patiešām nav reālas politiskas aizmugures.

Esat teicis, ka jums svarīgs ir komandas darbs, jums LTV valdē būs kopīgi mērķi. Kādi ir šie kopīgie mērķi, kas jums jāsasniedz?
Precīzi jums pateikšu pēc tās sarunas ar tagadējo LTV valdi, kas tagad vada televīziju, bet…

..tur jau ir tikai pagaidu cilvēks.

Jā, pagaidu cilvēks, bet tā tomēr ir tagadējā valde, un, mums ir jātiekas, jo mums [jaunajai valdei] ir jāredz arī viņu viedoklis un redzējums, lai varam būt līdzvērtīga komanda. Tas ir pirmais mērķis, kas ir jāizdara. Komandu mēs stiprināsim arī ar vadošiem speciālistiem LTV. Tiks veidotas pārrunas par šo te redzējumu, par mediju attīstību kā tādu.

Vai tas nozīmē, ka jūs domājat mainīt kādus vadošos cilvēkus televīzijā?

Pašlaik par maiņu neiet runa. Pašlaik par maiņu neiet runa.

Bet ko nozīmē stiprināt ar vadošiem speciālistiem?

Stiprināt nozīmē radīt vienotu pārliecību, ka sabiedriskais pasūtījums nosaka tos mērķus un vīziju, uz kuru mums ir jāiet. Man jāgūst pārliecība, ka ejam vienā ceļā ar vienādu redzējumu. Droši vien tā arī būs. Mēs papildināsim ar inovācijām, ar digitālo attīstību, procesa gaitā gan jau atradīsies arī citi risinājumi, kādā veidā attīstīt šo uzņēmuma saturu.

Vai, nākot uz LTV, domājat arī par kādiem saviem cilvēkiem, kurus ņemsit līdzi — savu komandu?

Es runāju par komandu, bet komanda jau tur ir un ar to man ir jāstrādā. Jāmēģina strādāt kopā, nevaru būt tikai pret to komandu, būt diktators — mēs darīsim tikai tā un savādāk nebūs. Šis modelis — no augšas uz leju — vairs nestrādā.

Kurus cilvēkus LTV redzat, kam prasīt padomu?

Pašlaik, lai es ņemtu kādas personālijas un liktu iekšā savas…

Uz kuriem cilvēkiem jūs balstīsieties, lai saprastu, kas īsti notiek Latvijas Televīzijā?

Uz tiem vadošajiem speciālistiem, kas tur pašlaik ir.

Tie ir redakciju vadītāji?

Jā. Gan arī satura veidotāji, gan atbildīgie par resursiem. Man nav nepieciešams uzņēmumā iebīdīt savas personas, tas būtu pret maniem ētikas nosacījumiem. Es netaisos virzīt, kā politiķi bieži vien dara — ieceļ sev tuvu stāvošus cilvēkus kādās padomēs. Tas man nekad nav strādājis.

Vai LTV ir krīzē?

Varbūt pāris resursu atrodas kritiskā stāvoklī, bet runāt par plašāku krīzi — to nevaru pateikt. Jo stratēģiski komunikācija, kas tiek virzīta sabiedrībā, ir nostādīta tā, lai iespējamo krīzi neredzētu. Bet es to nevaru apgalvot.

Kāda ir jūsu vīzija LTV attīstībai? Tā ir izskanējusi šaurā lokā padomē, bet sabiedrība to nezina, gribētos to dzirdēt.

Tūlīt mēģināšu sameklēt tos punktus, kurus biju padomē teicis. (Meklē viedtālrunī.)

Saprotu, ka jūsu prezentācija par LTV datu analīzi apbūra NEPLP.

Lielāko daļu, jā. Tas šarms bija vairāk domāts par analītisko domāšanu. Par konkrēto — iepazīstoties ar LTV iepriekšējo gadu pārskatiem un sabiedrisko pasūtījumu, un to savstarpējo korelāciju, jāsaka, ka televīzija tīri tehniski izpilda visus noteikumus, kas tur iebūvēti. Taču stratēģija ir jābūvē uz mērāmiem kritērijiem. Tad patiešām varēsim pateikt — jā, sabiedriskie mediji atbilst sabiedriskajam pasūtījumam. Pašlaik sabiedriskā pasūtījuma projektā liela daļa nav mērāmi kritēriji, kas pateiktu, ka Latvijas Televīzija tiešām strādā šim mērķim.

Kas ir šie kritēriji?

Tā ir orientēšanās uz on-line kultūru, jo digitālā kultūra ļoti izspiež jebkuru vizuālo mediju ārpus klasiskā tirgus. [Auditorija] pāriet lielākoties uz YouTube vai citiem sociālajiem medijiem, jaunieši ikdienā seko influenceriem. Es nesaku, ka tas ir jādara LTV, bet ir pāris nianses, kā ievietot saturu YouTube. Biju diezgan pārsteigts, ka pagājušajā gadā uzfilmēts seriāls 16+, ļoti bagāti, jauniešiem saistošā formā (LTV seriālu jauniešiem rādīja tikai YouTube — red.). Ja nākotnē taptu šāds seriāls, to var papildināt ar 360 grādu tehnoloģiju, kas ir iebūvēta viedtālruņos — kad pats jaunietis var sajusties kā šis tēls. Tā ir vēl viena vīzija, ko vēlētos realizēt. Televīja var šo 360 grādu tehnoloģiju izmantot, lai papildinātu šo realitāti, klātbūtni.

Izstāstiet, kas tā ir par tehnoloģiju!

360 grādu tehnoloģija praktiski ir iebūvēta viedtālruņos. 360 grādu apmērā var uzfilmēt, to var darīt ar gadžetiem, ar brillēm, un tā sekot un kustēties līdzi pasākumam vai tā organizētājam. Protams, pastāv arī vairāki riski, kad jaunieši aizraujas ar virtuālo realitāti un tādā veidā neatšķir nianses starp virtuālo realitāti un reālo realitāti. Tur ir jābūt kaut kādai robežai.

Vai tas būtu sabiedriskā medija uzdevums?

Tas nav tieši uzdevums sabiedriskajam medijam, bet ir uzdevums sabiedriskajam medijam, virzoties digitālājā vidē.

Kas būtu sabiedriskā medija vīzija?

Sabiedriskā medija vīzija — es te negribētu lietot vārdu «kalpot sabiedrībai», jo tas… Tajā [LTV] vīzijā un misijā ir ielikts «kalpot sabiedrības interesēm», pilnveidot zināšanas, runa ir par kvalitatīvu saturu. (Lasa no viedtālruņa.)

Ja nesakāt «kalpot», kādu vārdu jūs lietotu?

(Ilgi domā.) Mijiedarbojoties ar sabiedrību, kopā radīt saturu. Jo pats galvenais pasūtītājs jau ir sabiedrība.

Sabiedrība bieži vien nezina, ko tā grib.

Jā, un tāpēc ir jāizpēta šīs sabiedrības attīstības tendences. Jāmāk prognozēt un iet uz priekšu, mums ir jāzina, kā attīstīsies šīs vajadzības, kā attīstīsies kultūras, biznesa un tehnoloģiskās norises valstī. Uz to arī balstītas tagadējās LTV tehnoloģijas. Ja mēs tikai balstīsimies uz pašreizējiem vai pagātnē esošiem risinājumiem, tad nespēsim attīstīties.

Kā vērtējat pašreizējo LTV darbu? Jums taču tas bija jāizvērtē, ja piedalījāties konkursā.

Jā, bija, izvērtēju. LTV stratēģijas ir pieejamas LTV mājaslapā, ar zemas kvalitātes latiņu, ir daudz pārrakstīšanās kļūdu, bet tie ir sīkumi, kas jāizlabo. Protams, trūkst mērāmo rādītāju, kam ir jābūt.

To jūs runājat kā kvalitātes vadības speciālists. Kā jūs izmērīsiet kvalitāti LTV?

Man ir kvalitātes vadības un stratēģiskās vadības izglītība. Pašlaik negribētu minēt visus tos četrus kritērijus, kurus padomē nosaucu. Lai par tiem plašāk runātu, man ir jāvienojas ar jauno valdi.

Kāpēc par to nevar runāt?

Es neteiktu, ka tas ir mans vienpersonisks lēmums, jo valde ir komanda un aiz valdes stāv visi pārējie darbinieki. Es nevaru teikt — jūs darīsit tikai tā, jums citu izredžu nav. Tas ir dialogs, jāiet uz daudziem kompromisiem gan man, gan valdei.

Ja LTV stratēģijām ir zema kvalitāte, lūdzu, nosauciet tomēr kaut ko konkrēti — kā šo kvalitāti izmērīt? Piemēram, kā izmērīt, vai seriāls Divi vienā ir augstas kvalitātes vai zemas?
Viens — ar sabiedrības iesaistīšanos. Veikt aptaujas, vai sabiedrībai ir vajadzīgs šis seriāls, cik lielā mērā apskatāmās tēmas ir bijušas saistošas. Ir dažādi veidi, kā var apstrādāt šos datus, bet es te neiedziļināšos.

Pats esat paskatījies šo seriālu?

Vēl neesmu. Pēdējā laikā esmu skatījies ziņu raidījumus, to kvalitāte ir augusi. Gan Latvijas Televīzija, gan Rīta Panorāma kvalitātes ziņā ir diezgan augusi, mēģina būt atvērtāka. Kas ir galvenais sabiedriskajiem medijiem? Runāt sabiedrībai saprotamā valodā.

Kas tā ir?

Tas ir tāds termins.

Vai žurnālistiem vajadzētu palīgteikumos lietot «ka» vietā «kad»?

Sabiedrība runā nepareizi. Es arī pats ģimenē dažreiz lietoju dažādus vārdus nepareizi, tikai tāpēc, ka tas parāda manu personību.

Piemēram?

Negribētu tagad minēt piemērus. Ne jau tāpēc, ka neprotu latviešu valodu un vai to lietoju nepareizi… Jo Latvijā valoda ir dažādos virzienos dažāda — Salacgrīvā runā bez galotnēm, uz otru pusi — atkal citādāk. Tas ir tas, kas arī būs satura jautājumos jāieliek — visu šo interešu ievērošana. Ja runā par kritērijiem (domā un lasa viedtālrunī)…

Labi, kamēr meklējat kritērijus, atgriezīsimies pie LTV darbiem. Vai varat nosaukt pirmos trīs, pie kā jaunajai valdei jāķeras?

Nē, kamēr nebūšu iepazinies ar situāciju. Vispirms jāsaprot problēmas, kas pašlaik ir. Es negribētu strādāt avārijas režīmā. Ir ļoti daudz problēmu, ko jau Valsts kontrole ir teikusi. Tas arī būs mūsu uzdevums — pārliecināties, vai VK atklātās problēmas ir jau novērstas.

Piemēram!

Par darbinieku novērtēšanu un personālvadību.

Kā vērtējat LTV gandrīz 500 cilvēku lielo štatu? Tas ir daudz vai maz?

Nevaru pateikt, neizvērtējot katra darbinieka konkrēto piesaisti sabiedriskā pasūtījuma izpildes izvērtējumam.

Teicāt, ka balstīsities uz maksimālu iekšējo procesu optimizāciju. Ko tas nozīmē?

Te nav runa tikai par finanšu un tehniskajiem resursiem. Jāskatās, kā darbojas informācijas plūsma uzņēmumā, varbūt būs nepieciešamas strukturālas izmaiņas, lai efektivizētu procesu. Pēc informācijas plūsmas var izprast, vai pastāv kādi riski, vai trūkst informācijas kontroles. Tas pats gadījums ar darbinieka rīcību, kas neatbilst iekšējiem noteikumiem (par Jāņa Jurkāna intervijas translāciju Krievijas propagandas kanālam RT no Panorāmas studijas atbildīgais ilggadējais LTV darbinieks Harijs Lavkinaitis tika atlaists — red.). Jāskatās, kā īsti tiek ievēroti šie noteikumi.

Par tehnoloģiju iepirkumiem jums ir priekšstats? Tas bija viens no iepriekšējās valdes atlaišanas iemesliem.

Jā, tehnoloģisko nodrošinājumu pētīju. Šis tirgus ir dārgs. Arī par režijas pulti — sapratu, ka tā ir uzņēmumam vajadzīga lieta. Bet, lai par to runātu, man sīkāk jāpaskatās iekšējā informācija, kā tiek izvēlēti iepirkumi. Man ir jautājumi esošajam valdes loceklim [Ivaram Priedem], kā viņi nonāca līdz šim lēmumam. Man negribas minēt kaut kādas šaubas, ka nebija kaut kas ievērots, bet jāparunā par to.

Ko īsti nozīmē optimizēt iekšējos resursus? Samazināt darbinieku skaitu, algas, tehnoloģiju iepirkumus, raidījumus? Šis nav optimistisks vārds.

Piekrītu, tas nav optimistisks vārds. Tas vienmēr saistās ar kādu atlaišanu vai cita veida resursu samazinājumu. Man tagad būs diezgan grūti uz šo jautājumu atbildēt. Cik esmu iepazinies ar LTV budžeta projektu, man nav skaidrs, kādas sekas tas atstāj uz raidījumiem, vai iespējama resursu pārdale starp dažādiem raidījumiem — tā būtu tā optimizācija. Par to būs saruna ar satura veidotājiem, arī ar Evu Juhņēviču, kā viņa redz šo efektivitāti.

Vai zināt, ka LTV joprojām trūkst 700 000 eiro raidījumu veidošanai? Arī šāgada budžets vēl nav pieņemts.

Jā, to biju dzirdējis, protams. (Nopūšas.) Droši vien būs jāpieņem sāpīgi lēmumi, lai neciestu satura daudzveidīgums.

Vai tas nozīmē, ka varētu pietrūkt naudas arī portāla Lsm.lv angļu un krievu versijām?

Par šiem satura jautājumiem droši vien atteikšos runāt, kamēr ar Evu neesam kopīgi apspriedušies. Mums ir jādomā ilgtermiņā, kā Latvijas sabiedrisko mediju atpazīs pasaulē. Lai to atzīst par vadošo Baltijā, par vadošo Ziemeļeiropā, kas nosaka tendences.

Ko nozīmē vadošais medijs?

Tas nozīmē, ka Eiropā šīs tendences nosaka britu BBC. Līdzvērtīgi es gribētu tuvākajā nākotnē redzēt, ka arī mēs kļūstam diezgan ietekmīgi un spējam atspoguļot ne tikai Latvijas vidē esošos faktus, bet arī pasaulē.

Tad BBC jums ir kā paraugs?

Es neteiktu, ka paraugs, bet viens no vēsturiski iegājušajiem medijiem, kas daļēji var tikt uzskatīti par jomas paraugiem.

Kādus vēl medijus uzskatāt par paraugiem? Kādus medijus pats lietojat?

Es skatos Eiropas kanālus, komerctelevīzijas — TV3, LNT, Kanāls 2, lielākoties tos kanālus, kuros ir īsa ziņu informācija, pieejama on-line, jo arī laiks ir svarīgs — nevaru sēdēt tikai pie televizora. Tas nākotnē ir ļoti svarīgi, it sevišķi biznesa cilvēkam. Ātri, mobili iegūt informāciju.

Ko pats skatāties Latvijas Televīzijā?

Lielākoties skatos ar biznesu saistītus raidījumus, kuru LTV ir ļoti maz. Ja [LTV] ir ar ekonomiku saistīti raidījumi, tad tie ir politizēti, ar dažādiem rakursiem. Es ikdienā vairāk skatos raidījumus par biznesu, par biznesa attīstību. Par menedžmentu.

Ja finansējuma trūkuma dēļ būs jāpārtrauc raidīt vairāki LTV raidījumi, kurus varētu pārtraukt? Vai mēģināsiet panākt, ka tomēr esošos raidījumus nepārtrauc raidīt?

Mēs mēģināsim panākt kompromisu starp tām iespējām, kas mums pašlaik ir, un LTV plānoto budžeta apjomu. Protams, var gadīties, ka būs kādi sāpīgi lēmumi.

Kas jums ir sabiedriskā medija trīs lielākās vērtības, ja nevarat pateikt par trim pirmajiem darbiem?

Tās jau ir noteiktas sabiedriskajā pasūtījumā. Tad man jāpaskatās… Pēdējās dienās esmu tik daudz informācijas izlasījis, ka negribu samelot… (Sameklē un lasa viedtālrunī.) Sabiedrības zināšanas, radošums un kreativitāte — tas mums būs jādara valdē, lai panāktu budžeta ietvara sabalansējumu.

Jūs un Juhņēvičas kundze nākat no mārketinga. Sabiedrisko mediju mēs uztveram kā vienu no nedaudzajām kvalitatīvas žurnālistikas citadelēm Latvijā. Kā jūs vērtējat Latvijas žurnālistiku?

Es negribu zaudēt šīs vērtības. Žurnālistu vērtība ir tajā darbā, ko viņš rada. Atklātības princips, kas žurnālistiem ir svarīgs. Netaisos ietekmēt žurnālistu darbu ar satura ietekmēšanu vai tamlīdzīgi. Jāsaka, ka tā nav maza citadele, bet diezgan liela citadele. Vērtības un ilggadējā pieredze, kas ir LTV, ir nenovērtējama. Ieguldījums žurnālistikā ir ļoti liels. Es to gribētu paplašināt, lai vairāk un vairāk to varētu citi mācīties un atrast jaunus risinājumus, jaunus pielietojumus žurnālistikai.

Vai varat nosaukt žurnālistus vai raidījumus, kas jums tiešām ir sagādājuši prieku kā Latvijas pilsonim?

Kādreiz bija Dombura raidījums, kas mani vienubrīd pavilka. Uz doto brīdi nav man tāda elka — viena žurnālista vai procesa. Man ir jābūt objektīvam.

Bet ko noteikti ikdienā noskatāties?

Ikdienas pieradumā ir TV3 ziņas. Paralēli sāku ziņu salīdzināšanu LNT un LTV. Kad salīdzina šos trīs ziņu raidījumus, man ir savi privāti secinājumi par to, kāda ir šī ziņu veidotāju stratēģija. Lielākoties esmu dzirdējis no līdzcilvēkiem, ka joprojām uzsvars tiek likts uz aktuālām, smagām tēmām vai ļoti karstām tēmām, tādā veidā mēģinot sabiedrību uzkurināt ar skatīšanos.

Vai uzskatāt, ka nevajag risināt sarežģītus jautājumus?

Nē, vajag risināt. Bet jāatrod līdzsvars.

Vai LTV ir līdzsvars?

Es neteiktu, ka nav līdzsvara. LTV mēģina atrast līdzsvaru, bet LNT liek vairāk uz negatīvo, TV3 — druscīt mazāk. Ir jāskatās aktuālās tēmas, kas tagad ir par Brexit, tad ir Rīgas domes negācijas.

Tās ir aktuālas un svarīgas tēmas, ja rīdziniekiem nozog miljonus!

Nezinu, kas tur ir noticis, nekomentēšu!

Vai ieņemat tādu pozīciju, ka tas nav svarīgi?

Man kā Rīgā deklarētam iedzīvotājam tas ir svarīgi, ka pazūd nauda.

Bet jūs domājat, ka to stāsta par daudz? Vajag dot pozitīvākas lietas?

Vajag vairāk pozitīvāk — mums ir radoši jaunieši, jauni uzņēmumi, jaunas idejas — izdomāt visdažādākos jaunus pielietojumus kādam kokam —, piemēram, ir pakaramais, dizainisks pakaramais, — tas ir tas pozitīvais, kas arī citiem jauniešiem, uzņēmējiem liek aizdomāties… Ir daži raidījumi, bet… Es negribu teikt, ka formāts nav saistošs, bet tas man nav saistošs, tam jābūt vēl vairāk digitālajā vidē apspēlētam, lai arī tie jaunieši, kas ir digitālajā vidē, spētu vēl labāk iesaistīties. Galvenais, lai jaunieši iesaistītos.

Es neteiktu, ka ir par daudz negatīvā, bet ir tendeces, ka reizēm negribas skatīties ziņas — tur būs atkal kaut kāds skandāls vai kāds kaut ko būs izdarījis. Protams, tas ir jāuzzina, lai esam informēti. Būtiski ir atcerēties, ka visi strādājam sabiedrības labā.

Jūs taču zināt, ka jaunieši televīziju tradicionālā izpratnē neskatās.

Gan, gan. Nevaram mēs visus vienā katlā likt. Tas ir atkarīgs no ģimenes patēriņa.

Ja jums būtu jānosauc kādi paraugi žurnālistikā, ko jūs nosauktu?

Kādā veidā jūs to domājat?

Labas žurnālistikas paraugs.

Tas ir diezgan pasmags jautājums, jo, izejot laika gaitai cauri, sākot no ļoti izķengātām dzeltenās preses Vakara Ziņām — tas man nav paraugs, jāsaka, ka vairāk esmu lasījis tādus izdevumus kā Forbes, bet ne latviešu valodā, angļu valodā. Man patīk Dienas Biznesa stilā īsās ziņas par biznesu, on-line versiju lasu, Financial Times, BBC Business, Forbes.

Vairāk izmantojat mobilās lietotnes?

Jā, lielākoties. Mans pakalpojumu sniedzējs nodrošina aplikāciju, kurā varu pilnvērtīgi skatīties visus TV kanālus, atrodoties tīklā. Varu aiziet no vienas istabas uz otru, nest līdzi televīziju. Tā ir mūsdiena.

Gadiem liela problēma ir LTV milzīgās mājas uzturēšana. Kā to vajadzētu risināt?

Tas ir vēl viens ļoti būtisks jautājums, pie kura ķeršos klāt. Kad biju uz darbinieku intervijām, izgāju cauri LTV ēkai ar domu, kas notiek ar infrastruktūru. Pirms tam biju aizbraucis un apskatījos ēku no ārpuses. Godīgi sakot, biju sadrūmis par ēkas pašreizējo stāvokli. Lai veicinātu augstākas kvalitātes radoša darba vidi, arī pašai videi jābūt pietiekami radošai. Uz to mēs iesim.

Vai ēku vajag paturēt LTV vai nodot apsaimniekošā kādam citam?

Domāju, ka tā ir ilgstoši bijusi televīzijas simbols.

Simbols var palikt, bet apsaimniekošanu var nodot kādam citam.

Apsaimniekošanu nododot kādam citam, var pastāvēt dažādi riski, vai LTV kāds var ietekmēt. No šiem riskiem ir jāizvairās, lai Latvijas Televīzija ir neatkarīga no politiskās ietekmes.

Kādi riski var būt, ja ēku apsaimnieko Valsts nekustamie īpašumi?

Tas ir viens no presē aprunātajiem variantiem, kā varētu pastāvēt šī ēkas nodošana. Ir bijuši arī minēti citi iespējamie scenāriji — ka var atteikties no ēkas, tas gan bija vairāk saistībā ar to, ka sabiedriskie mediji —Latvijas Radio un LTV — tiek apvienoti. Bet ir jādomā par stratēģisko balstu, par stratēģisko attieksmi pret sabiedrisko mediju. Ja atceramies 90. gadus, — ko [barikāžu laikā] aizsargāja pirmo, lai netiktu pārtraukta ziņu plūsma? Pirmo aizsargāja LTV ēku. Šis nozīmīgums nedrīkst pazust.

Bet tagad ziņas jau ir plūsmā visur, nav 90. gadi, ir internets.

Jā, on-line arī var lasīt ziņas, bet mums ir arī jāzina, cik lielu auditorijas apjomu LTV spēj tomēr aptvert. Ne visi skatās Facebook, ne visi skatās draugiem.lv, daži vispār nav nevienā no sociālajiem medijiem. Viņiem katram ir savs individuāls sociālā medija konts. Tā ka ir jābūt pēc iespējas plašākām iespējām.

Tad LTV jūs redzat kā apziņošanas mediju?

Nē, tā nav. Viss, kas saistīts ar sabiedriskajā pasūtījumā apskatāmajām lietām, par izglītību, zināšanām, vērtībām.

Atgriežoties atpakaļ pie sarunas sākuma jautājuma, jūs joprojām neesat man atbildējis, kā nošarmējāt NEPLP ar savu prezentāciju?

Jā, par tām analītiskajām zināšanām, kuras novērtēja padome. Biju izpētījis diezgan lielu datu apjomu, ar kuru palīdzību varēju pateikt tās lietas, kas notiek vai nenotiek uzņēmumā, varēju tās precīzi minēt.

Lūdzu miniet vienu piemēru!

Lielākā daļa jau ir Valsts kontroles ziņojumā.

To jebkurš var izlasīt un prezentēt padomei. Tā ir publiska informācija.

Jā, bet tur ir arī citas nianses.

Pasakiet tās! Vismaz vienu lietu, kas ir odziņa, kāpēc tieši jūs izvēlējās!

Būs tagad jāmēģina atcerēties, jo neesmu visu pierakstījis, ko padomei esmu teicis visu šo interviju laikā.

Svarīgākās lietas jūs taču noteikti atceraties…

Sabiedriskajā pasūtījumā ir jāprecizē mērķi, un viens no mērķu precizējumiem ir — LTV sekmē jaunatnes izpratni par sabiedrību un jauniešu iespējas iekļauties vidē. Tur vēl ir noteikti kritēriji, kā to izmērīt.

Tad jūsu spiediens bija uz jaunākas auditorijas piesaisti LTV?

Noteikti, arī atrast biznesa pārstāvju ieinteresētību skatīties LTV.

Jauni cilvēki, biznesa vide, tehnoloģijas. Bet kā jūs vērtējat to, ka sabiedriskais medijs vispār varētu aiziet prom no krievu valodas? Raidījumi sabiedriskajā medijā būtu tikai valsts valodā?

Ilggadīgi valstī mums te ir tomēr dažādas nacionalitātes. Mēs uzsvaru liekam uz krievu valodu, bet kur tad paliek latgaliešu valoda?

LTV ir raidījumi latgaliešu valodā.

Jā, ir.

Bet es jums prasu par krievu valodu.

Tikpat labi var runāt arī par citām valodām, kurās runā Latvijā.

Nē, krievu valoda vēsturiski bijusi dominējoša mazākumtautību valoda. Ja krievi mūsdienās zina valsts valodu, mācās latviešu skolās, kāpēc vajag valsts kanālam vēl raidīt krievu valodā?

To mēs patiesībā ar Evu Juhņēviču izrunāsim precīzāk — kādā veidā redzam kopējo redzējumu par krievu satura mērķiem, jo sabiedriskais pasūtījums paredz, ka ir jābūt šim saturam [krievu valodā]. Mēs netaisāmies no tā atteikties.

Vai jums būs svarīgi LTV reitingi?
Tas būs viens no svarīgiem faktoriem, bet es neteiktu, ka primārais. Tas jau ir iekļauts novērtēšanas kritērijos.

Komentāri (6)

solono 05.04.2019. 08.45

Nevis- nevaru būt diktators, bet gan- nespēju vadīt LTV…..

+5
-1
Atbildēt

1

    altinyildiz > solono 05.04.2019. 13.06

    Ņemot vērā, kādi prokremliski mūdži uzbrūk Giela kungam, viņš būtu labs vadītājs.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

vitalisvita 07.04.2019. 08.59

Uzskatu, ka visiem “komunistu un bezpartejisko bloka” ideoloģiskajiem pēcnācējiem ir pienācis laiks apzināties, ka viņu politiskā rēderisma laiks nu jau tā kā būtu beidzies,…. Tas laiks.kurā jūs, veiksmīgi distancējāties no Maskavas, bet politisko varu tomēr paturējāt sev un savai “padomju tautai”, ir pagājis, un nacionāli domājošo pilsoņu vajāšana, kas saskatāma arī Eināra Giela vērtējumā, ir jāpārtrauc.
Un domāju, ka tas jādara negaidot uz mūsu politiski sabiedroto norādījumiem, _ tā kā tas notika sistēmiskajā “kļūdā” ar banku uzraudzību.-

+3
-2
Atbildēt

1

    letonijs > vitalisvita 07.04.2019. 12.22

    Nacionāli domājošs pilsonis nav profesija. Tiek apšaubītas tieši šī pilsoņa profesionālās spējas vadīt uzņēmumu, par kuru viņam nav nekādas sajēgas.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

mijsuhd 19.04.2019. 00.55

Jūs varat maksāt par 40% mazāk par elektroenerģiju, nekādā veidā maldinot vai pārkāpjot likumu! Es iesaku visiem izlasīt šo rakstu – http://most.tk/ecoenergy Es to esmu izmantojis kopš decembra, un rēķins patiešām ir kļuvis mazāks!s

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu