Šoreiz runa ir par lielu bēdāšanos jeb intelektuālo spēku aizplūšanu no Latvijas. 28. martā Daugavpils Universitātē LU politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs nolasīja lekciju par Latvijas un Eiropas Savienības nākotni “Eiropa pašu mājās: izaicinājumi globālai nākotnei”. Mani ieinteresēja viena no viņa idejām, ko ievēlēšanas gadījumā viņš grasās izvirzīt un aizstāvēt. Lieta ir tāda, ka mēs visi uztraucamies par savu cilvēku aizplūšanu uz ārvalstīm. It sevišķi par jaunu, izglītotu, darbaspējīgu cilvēku aizbraukšanu. Ijabs savā lekcijā parādīja, ka Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām tieši intelektuālā potenciāla aizplūšanas ziņā.
Ijaba ideja ir tāda – tā kā tieši no jaunākajām ES dalībvalstīm notiek smadzeņu aizplūde, tad vecākajām ES dalībvalstīm būtu jāveido fonds, ar kuru tās atbalstītu jaunākās ES dalībvalstis izglītības un inovāciju ziņā kā sava veida kompensāciju.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka, piemēram, no apjomīgā projekta “Horizonts 20 – 20” tie ir veseli 90%, ko izmanto tieši vecākās ES valstis. Nākotnē var sagaidīt tieši to pašu. Vai šāda ideja par kompensācijas fondu paliks tikai sapnis? Kura valsts gan gribēs labprātīgi šķirties no naudas? Cita lieta, ja runa būtu par aizsardzības un bruņošanās projektu, kur ieinteresētas ir finansiāli spēcīgas institūcijas. Kas atbalstīs un iestāsies par to, lai kompensētu par iegūto intelektuālo potenciālu, ja tas nav paredzēts militārām vajadzībām? Tas ir retorisks jautājums.
Bet man patiesi sāp sirds, kad šo pārdomu gaisotnē iedomāju par savas universitātes un katedras absolventiem. Manas katedras – “Angļu filoloģijas un translatoloģijas” studiju programmu absolventi ir brīnišķīgi jaunieši. Valodu ziņā angļu valoda viņiem ir pamatsvešvaloda. Pirms dažiem gadiem pamatsvešvaloda bija arī vācu valoda, tagad tā ir viena no otrajām svešvalodām, ko apgūst DU. Citas otrās svešvalodas ir – franču, zviedru, spāņu, ķīniešu. Ķīniešu valodu kā trešo svešvalodu ķīniešu pasniedzēju vadībā var apgūt papildus, un daži studenti to arī dara.
Sākot ar 90. gadiem, mums ir bijis ietekmīgs atbalsts gan akadēmiskā, gan finansiālā ziņā no attiecīgo ārvalstu institūcijām – ASV, Britu Padomes, Gētes institūta, Zviedru institūta, Francijas vēstniecības. Viņu ieguldītās summas bijušas iespaidīgas. Arī šogad, piemēram, ar studentiem strādā lektore no ASV. Studiju vide ir mainījusies arī ERASMUS programmas studentu dēļ, jo mūsu jaunieši spiesti sarunāties svešvalodās arī ārpus obligātajām nodarbībām. ERASMUS studenti ir no Spānijas, Itālijas, Turcijas u.c. Ir studenti arī no cita veida programmām, ierodoties no Gruzijas, Ukrainas, Kazahstānas, Krievijas u.c. valstīm. Tā ir laba saskarsmes un komunikācijas pieredze. Arī citās Latvijas universitātēs un augstskolās situācija visnotaļ ir līdzīga.
Sirds iesāpas par to, ka daudzi no šiem talantīgajiem, dzīvespriecīgajiem, tehnisko iespēju izmantot protošajiem jauniešiem dodas projām no valsts – uz citām mājvietām, uz svešu pasauli. Viņus var saprast, jo kad tad izlemt, ja ne jaunībā, kad pasaule šķiet atklājamies kā visu iespēju iespējamība.
Bieži klausos Latvijas Radio 1. programmu, kur piedalās arī Ivars Ijabs. Tieši radio 1. programmā ir ļoti labi raidījumi vispār un saistoši politikā. Viena no mana gadagājuma kolēģēm izteicās, ka Ijabs tik labi runā un analizē gan radio, gan televīzijas pārraidēs, ka labāk lai viņš paliek Latvijā, mums būs ko klausīties. Es jau piekrītu, tikai tad iedomājos par mūsu jauniešu prombraukšanu un spriežu – tādu harizmātisku cilvēku tomēr labāk vajadzētu ziedot kompensācijas idejas realizēšanai. Tad, ja arī viņš aizbrauks, tomēr kaut kad taču atgriezīsies, un “pēc spēlēšanas pasaules valstu augstākajā līgā” ieradīsies ar daudz lielāku pieredzi, vēl zinošāks un interesantāks. Papildus kompensācijas idejas īstenošanai, ja tas izdotos, viņš kļūtu Latvijas aktuālajā politikā vēl noderīgāks un ar pilnu krūti varētu strādāt – kā senajā dziesmā teikts – lai mūsu tēvu zeme jaukāk zeļ!
Bet pašlaik jaunieši brauc prom un stāsts ir par to, lai mana bēda, resp., mūsu kopējā bēda, kļūtu pusbēda.
Autore ir Daugavpils Universitātes profesore
Pagaidām nav neviena komentāra