Žurnāls: Kam kalpo FKTK vadītājs Putniņš?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Gadu ilgā cīņa par to, kā likvidēt ABLV un pārbaudīt tās naudas tīrību, ir savilkusi tumšus mākoņus pār banku uzrauga Pētera Putniņa galvu. Finanšu ministrija nav pārliecināta, ka FKTK izpratne atbilst Latvijas interesēm, un lūgusi OECD novērtēt komisijas darbību. Izrādās, Putniņš bijis gatavs aiziet pats, taču par ABLV advokātu gan sevi neatzīst, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Žurnāls raksta, ka pēc ABLV bankas kraha pēc ASV finanšu uzrauga FinCEN ziņojuma 2018. gada februārī bankas akcionāri cīnījās par iespēju nokopt galus tā, kā grib paši. Pateicoties ziedojumiem dažādām partijām un kultūras mecenātismam, ietekmīgu draugu bankai nav trūcis. Tiem bija pievienojies arī banku uzraugs, raksta žurnāls. Uz to norāda vismaz četri apstākļi, no kuriem daži iepriekš nav bijuši plašāk zināmi.

Pirmais šaubīgais FKTK lēmums bija noteikums nerunāt par Ziemeļkorejas lietas saturu bez ABLV atļaujas. ASV, kas tolaik Putniņam uzticējās, iepriekš bija nodevušas FKTK ziņas par bankas varbūtēju lomu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanā un gaidīja sodīšanu.

Tā vietā FKTK pēc pārbaudes noslēdza administratīvu izlīgumu. Pamatojums — tieša sankciju pārkāpšana nav konstatēta, bet par trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanā banka jau iepriekšējā gadā saņēmusi sodu, un tai dots laiks laboties. ABLV ne tikai izspruka no smagāka soda, tā vietā investējot kontroles sistēmās, bet līgums arī aizliedza FKTK par šo lietu runāt bez bankas rakstiskas piekrišanas.

Otrais — Putniņa iestāšanās pret maksājumu ierobežojumu uzlikšanu ABLV krīzes karstumā, par ko līdz šim publiski nav bijis zināms.

Trešais bija izšķiršanās nesākt tūlītēju izmeklēšanu un bankas informācijas pārņemšanu, lai nodrošinātu tās viltošanas neiespējamību. Tas nav noticis joprojām.

Ceturtais apstāklis — FKTK mēdza atteikt informāciju Finanšu ministrijai, pamatojot to ar banku datu konfidencialitāti. Tāpēc iepriekšējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēdējās Māra Kučinska (abi ZZS) valdības dienās nosūtīja FKTK un visām atbildīgajām valsts struktūrām vēstuli, kam neierastā kārtā nav slepenības atzīmes. Ministre norādīja uz virkni jautājumu, kuros FKTK nesniedz atbildes,— vai tiek kontrolēta ar banku saistīto uzņēmumu pārstrukturizēšana, kāpēc nav laikus savākti dati pārbaudei, kāpēc FKTK darbības rada iespaidu par pakļaušanos kreditoru un bankas interesēm. Vēstulē rezumēts: «Mēs neesam guvuši pārliecību, ka FKTK izpratne par bankas pašlikvidāciju sakrīt ar pārējo institūciju viedokli un pilnībā atbilst Latvijas interesēm.» Putniņš šo vēstuli atteicās komentēt.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu