Scenogrāfs Kristaps Kramiņš Nacionālā teātra Aktierzālē iebūvējis skārda garāžu, piepildot to ar darbagaldiem, saimniecībā nenoderīgiem priekšmetiem un citādu hlamu. FOTO — kristaps kalns.
Nacionālā teātra izrādi Par tēviem var ieteikt divu iemeslu dēļ — lai izsmietos, bet pēcāk padomātu
Elmāra Seņkova iestudējums Par tēviem sākas lēni. Scenogrāfs Kristaps Kramiņš Nacionālā teātra Aktierzālē iebūvējis skārda garāžu, piepildot to ar darbagaldiem, saimniecībā nenoderīgiem priekšmetiem un citādu hlamu. Tā ir stereotipiska veču pasaule, kurā cits pakaļ citam iepeld un sāk to apdzīvot vesela kohorta «tēvu» — Ainārs Ančevskis, Juris Hiršs, Ivars Kļavinskis, Egils Melbārdis, Igors Šelegovskis, Reinis Suhanovs, Valters Sīlis. Visi viņi ģērbti džinsos un rūtainos kreklos — uniformā, kuras komiskais skats neviļus rada sajūtu, ka tēvi nav vīrieši vai personības, bet kaut kas mazāk. It kā viens tēls būtu sašķīdis gabaliņos, lai parādītu, no kā mīcīts.
