Visam, ko var apēst, būs sava ballīte
Mans ceļojums iegūst īsto garšu tikai tad, ja ir uzieta kāda no tūristiem labi noslēpta, vietējo iedzīvotāju iecienīta ēstuve. Un kas par to, ja savureiz tas nozīmē «apēst to, nezin ko», jo vietējās valodas zināšanas ir trūcīgas, bet ar žestiem vien nepietiek? Sanāk kulinārā krievu rulete, ticībā un paļāvībā gaidot, ka tas, kas trāpīs manā šķīvī, aizķers arī garšas kārpiņas un sirdi.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.