Monta Kroma (1919—1994) ir savāda un savrupa parādība latviešu dzejā. Pretrunīgi uztverta dzīves laikā, šodienas jaunajiem dzejniekiem viņa kļuvusi par spožu vadzvaigzni, košāko modernisti
Vārdi «mīlēt», «dzīvot» un «dzejot» Montai Kromai bijuši sinonīmi. Tāda sajūta rodas, lasot laikabiedru atmiņas vai runājot ar tiem, kas viņu pazina. «Dzimusi dzejniece,» saka gleznotāja Helēna Heinrihsone, kas gadu desmitiem bijusi Kromas draudzene, uzticības persona, pirmā viņas dzejoļu uzklausītāja un kritiķe.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.