Andrejs Žagars (1958—2019) bija azartiska personība ar mērķiem, ko sasniegt spēj tikai trakie
Viņam nepietika ar Latviju, vajadzēja pasauli. Māte esot teikusi — tas laikam tāpēc, ka svešumā dzimis. Andrejam bija gadiņš, kad viņu no Sibīrijas atveda uz Latviju. Sev atvēlētajos sešdesmit gados — kaut arī ir neiespējami domāt par viņu kā par padzīvojušu vai pusmūža cilvēku — viņš patiešām paguva pasauli apskatīt, iepazīt, novērtēt un izdarīja visu, lai arī Latvijas vārds tur skanētu droši un asociētos ar spožu mākslu.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.